Arī Polija atsakās par Krievijas gāzi maksāt rubļos 0
Polijas valsts enerģētikas kompānija “PGNiG” ceturtdien paziņoja, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos, līdz ar to Polija kļuvusi par kārtējo valsti, kas noraida šo Kremļa prasību.
“Mēs nesaskatām iespēju, kā to varētu izdarīt,” ziņu aģentūrai PAP teica Polijas valsts naftas un gāzes kompānijas PGNiG vadītājs Pavels Majevskis.
Viņš paskaidroja, ka līgumā ir paredzēti maksāšanas līdzekļi, un tas neparedz, ka “viena puse to var mainīt pēc savas iegribas”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.
Vācijas, kura 55% dabasgāzes importē no Krievijas, ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks norādīja, ka tāds Krievijas lēmums ir līguma pārkāpums un Berlīnei iespējamā atbilde ir jāapspriež ar partneriem Eiropā.
Austrijas enerģētikas gripas OMV vadītājs uzsvēra, ka ar Krieviju parakstītais līgums nepieļauj maksājumus rubļos.
Savukārt Polijas līdzšinējā līguma par Krievijas gāzes importu termiņš beidzas gada nogalē, un Varšava cer atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar sašķidrinātās gāzes piegādēm ostās un gāzi no Norvēģijas pa cauruļvadu Baltijas jūrā.
Arī AS “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis nesaskata iespēju, ka uzņēmums turpmāk par dabasgāzi no Krievijas varētu norēķināties rubļos.
Kremlis cenšas mazināt plašo sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku. Sankcijas ir vērstas gan pret valsts centrālo banku un tās ārējām rezervēm, gan bankām un uzņēmumiem, gan piegāžu ķēdēm, kā arī likušas no valsts aiziet daudziem Rietumu uzņēmumiem.
Pēc Putina paziņojuma rubļa vērtība, kas pēdējā mēneša laikā ir kritusies, pieauga gan pret ASV dolāru, gan eiro. Arī gāzes cenas kāpa.
