Arī poļi cīnās par aizliegumu pārdot lauksaimniecības zemi ārvalstniekiem 2
“Polijas zemi – poļu rokās” – ar šādu saukli poļu zemnieki izvērsuši cīņu pret 2016.gadā paredzēto lauksaimniecības zemes tirgus atvēršanu ārvalstniekiem, trešdien bloķējot ceļus vairākās valsts vietās, rīkojot piketus pie Lauksaimniecības ministrijas un citur, vēsta Polijas Radio, atgādinot, ka mazākas protesta akcijas reģionos notiek jau kopš janvāra vidus.
Kā tikmēr raksta Lietuvas izdevums “Lietuvos žinios”, šobrīd Polijā intensīvi norisinās arī parakstu vākšana par referendumu gan šajā, gan vēl vienā jautājumā. Jau ziņots, ka pašā Lietuvā līdzīga referenduma rīkošanu ar saviem parakstiem atbalstījuši 300 000 iedzīvotāju un Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija pēc vairākiem pavērsieniem nolēmusi dot zaļo gaismu tautas nobalsošanai par iespēju aizliegt pārdot Lietuvas zemi ārvalstniekiem, kad maijā beigsies pašreizējais aizliegums. Tiesa, galīgais lēmums par referenduma izsludināšanu būs jāpieņem Seimam.
Atšķirībā no Lietuvas, kur savākt prasītos 300 000 parakstu šķita gandrīz neiespējams uzdevums, poļiem acīmredzot klāsies vieglāk – Polijas konstitūcija nosaka, ka par referenduma rīkošanu jāparakstās 500 000 no 38 miljoniem valsts iedzīvotāju. Rīkotāji domā, ka viņiem izdosies savākt divreiz lielāku parakstu skaitu.
Lietuvā, tāpat kā Latvijā, aizliegums ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi beigsies jau maijā, kamēr poļiem līdz aizlieguma beigu termiņam ir vēl divi gadi, jo Varšavai sarunās ar Eiropas Savienību (ES) iepriekš izdevies panākt visilgāko pārejas posmu, kas beigsies tikai 2016.gada maijā. Tomēr poļu zemnieki uzskata, ka valdībai jāsāk sarunas ar ES par aizlieguma pagarināšanu uz tik ilgu laiku, kamēr konkurences nosacījumi nebūs vienlīdzīgi.
Zemnieku organizācijas raizējas, ka zemi lielākoties pērk starptautisko korporāciju pārstāvji. Īpašas bažas zemniekiem ir par Polijas rietumu pierobežas rajoniem, bijušo Vācijas teritoriju, kas Polijai tika pievienota pēc Jaltas konferences 1945.gadā.
Aktīvisti norāda, ka Lauksaimniecības ministrija nav atsaukusies viņu aicinājumiem sēsties pie sarunu galda.
Līdztekus šīm raizēm poļu zemniekus dara nemierīgus arī paredzamie zaudējumi saistībā ar ES cūkgaļas importa aizliegumu, ko noteikusi Krievija, reaģējot uz Lietuvā un Polijā netālu no Baltkrievijas robežas atklātajiem Āfrikas cūku mēra gadījumiem.
“Lietuvos žinios” norāda, ka rīkot referendumu poļus visupirms pamudināja premjera Donalda Tuska valdības iecere privatizēt valsts mežus, ko šobrīd pārrauga Polijas valsts mežu sabiedrība “Lasy Panstwowe”.
Pēc bijušā vides ministra profesora Jana Šiško vadītajiem protestiem, sabiedrības paustās neapmierinātības un brīdinājumiem, ka Varšavā varētu ierasties astoņi tūkstoši mežsargu, valdība no saviem plāniem atteicās.
Tomēr tā joprojām nav atmetusi nodomu grozīt pašreizējo mežu likumu, paredzot, ka no 2016.gada sabiedrībai “Lasy Panstwowe” būs jāmaksā valsts kasei lielāki nodokļi. Kā uzskata šā soļa pretinieki, lai gan jaunajā likumprojektā nav pieminēta valsts mežu privatizācija, lielo nodokļu dēļ valsts mežus var nākties pārdot privātīpašniekiem un prāva daļa no tiem var nonākt ārvalstnieku rokās.
Referenduma iniciatori vēlas, lai tautas nobalsošanā tiktu uzdoti divi jautājumi. Vienā referenduma dalībniekiem būs jāatbild, vai viņi atbalsta līdzšinējo 1991.gadā pieņemto mežu likuma redakciju. Otrā tiks jautāts, vai viņi piekrīt, ka valdībai jāsāk sarunas par Polijas iestāšanās līguma pārskatīšanu, balstoties uz nostādni, ka Polija savu zemes tirgu ārvalstniekiem atvērs tad, kad vidējās algas pirktspēja Polijā būs sasniegusi vismaz 90% no vidējās algas pirktspējas piecās bagātākajās ES valstīs.
