Laura, Dignija, Roberts: arī personvārdi pakļauti modei 0
Autore: Ilze Štrausa, Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente
Kāpēc mani tā sauc? Kā radies mans vārds? Cik bieži tas jaundzimušajiem dots togad, kad dzimu es? Cik vārdabrāļu vai vārdamāsu man ir? Ko nozīmē mans vārds? Arī par šādiem jautājumiem daudzi no mums kaut reizi dzīvē ir aizdomājušies. Interese par personvārdiem ir arī valodniekiem. Šoreiz ieskats vien dažos personvārdu izpētes aspektos, ielūkojoties kādas Rīgas skolas vienas klašu grupas 157 jauniešu personvārdos un viņu sniegtajās atbildēs par to izvēles motivāciju.
Gan populāri, gan reti
Lielākā daļa aptaujāto jauniešu dzimuši 2002. gadā. Visi desmit togad Latvijā iecienītākie meiteņu personvārdi (Anna, Katrīna, Elizabete, Laura, Elīna, Paula, Marta, Linda, Patrīcija un Elīza) doti arī respondentēm, lai gan šo vārdu popularitātes secība nesakrīt.
Taču no zēnu personvārdiem tikai pieci atšķirīgi vārdi (Artūrs, Roberts, Jānis, Emīls un Kārlis) atrodami pirms 17 gadiem zēniem doto vārdu popularitātes desmitniekā. Norādītajās personvārdu izvēles motivācijās gan ne reizi nav teikts, ka šie vārdi likti tāpēc, ka tolaik bija modē.
Savā ziņā vārda popularitāte bijusi sekundāra.
Par vispopulārāko zēnu personvārdu šeit uzskatāms Roberts, kas dots četriem zēniem (Roberts ir visbiežāk zēniem dotais vārds ik gadu pēdējos desmit gados), savukārt ar pieciem vārddošanas gadījumiem līderos izvirzījušies divi meiteņu vārdi – Elizabete un Katrīna.
Kā jau ikvienā lielākā kolektīvā, arī šeit ir gan tādi vārdi, kas Latvijā šobrīd reģistrēti vismaz desmit tūkstošiem iedzīvotāju (Jānis, Edgars, Viktors, Artūrs; Anna, Kristīne, Marija, Nataļja, Anastasija), gan tādi, kas uzskatāmi par retiem, jo doti vien dažiem desmitiem Latvijas iedzīvotāju (Areta, Uva, Lota). Bet Dignija un Annasofija mūsu valstī ir vienas vienīgās.
Izvēles motivācijas – dažādas
Izvēlētais bērna vārds, kā to varētu gaidīt, visbiežāk bijis abu vecāku kopējs lēmums, tomēr nereti vārdu izraudzījies tikai viens no vecākiem. Vien atsevišķos gadījumos šajā uzdevumā iesaistījušies arī citi ģimenes locekļi (vecvecāki, krusttēvs, brālis vai māsa).
Visbiežāk vārdu izvēli noteicis vecāku intuitīvs priekšstats par to labskanību vai arī tas bijis relatīvi nejaušs impulss, kas gūts, pārlūkojot vārdadienu kalendāru.
Noteicošais faktors bijis arī personvārda saistība ar kādu reālu populāru personību. Tā kādā ģimenē tik ļoti patikusi aktrise Elza Radziņa, bet citā – Zane Jančevska, ka meitām likti viņu vārdi.
Dažkārt bērns ieguvis vārdu no kāda iemīļota literāra vai mākslas tēla. Kārlis atzinis, ka viņam ticis vārds par godu Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” Kārlēnam, bet Luīzes vārds “aizlienēts” no Ēriha Kestnera grāmatas “Punktiņa un Antons”.
Lomu personvārda izvēlē spēlējis arī uzvārds – ja tas ir īss, izvēlēts garš vārds. Citreiz raudzīts, lai sakrīt iniciāļi. Reizēm vecāki vēlējušies samērā īsu vārdu vai saskaņojuši to ar brāļa vai māsas vārdu. Izvēlēts arī kāds konkrēts burts, ar kuru vārdam vajadzētu sākties, vai izraudzīts vārds, kurā ir burts “r”, jo tas esot spēka simbols. Doti arī ar reliģiju, kristietību saistīti vārdi, bet dažkārt vecāki rūpējušies, lai vārdadienas un dzimšanas dienas datumi būtu atstatu.
Divi – labi vai slikti?
39 no aptaujātajiem skolēniem doti divi vārdi. To īpašnieki atzīst, ka ikdienā visbiežāk tiek izmantots tikai viens vārds, tāpēc otro vārdu daudzi uzskata par lieku.
Vairāki skolēni ir pārliecināti, ka reāla nepieciešamība pēc otrā vārda (turklāt – starptautiska) ir tikai tad, ja vārds ir rets, citiem grūti uztverams. Tomēr jaunieši saskata arī vairākas priekšrocības, ja doti divi vārdi: vairāk svinamo svētku (divas vārdadienas); iespēja pašam vārda īpašniekam izvēlēties, kuru vārdu lietot, tā izveidojot labskanīgāku vārda un uzvārda salikumu; otrais vārds papildina cilvēka personību, turklāt divi vārdi to īpašnieku vairāk atšķir no citiem.
Bieži vien divu vārdu īpašnieks kļūst par vienu no retajiem vai pat par vienīgo, kam ir šāds vārdu salikums pat tad, ja šie vārdi katrs atsevišķi ir samērā populāri.
Tā Latvijā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ir, piemēram, tikai viens Imants Kristaps, viens Pēteris Hermanis, viena Katrīna Inga vai viena Kristiāna Jana. Toties divu personvārdu salikums Anna Marija Latvijā reģistrēts 456 reizes, Krista Kristiāna – 71, Elza Elizabete un Marta Alise – 41, Jēkabs Jānis – 29, Elza Anna – 24, Elīza Marija – 17 un Ance Anna, kurai vienā dienā ir divas vārdadienas, – 14 reizes.
Visbiežāk pie diviem vārdiem bērns ticis, ja vecāki nav varējuši izvēlēties, kuru vārdu likt, jo mātei paticis viens, tēvam – cits.
Otra būtiskākā motivācija bijusi bērnam vismaz kā otro vārdu dot vecvecāku vai vecvecvecāku vārdu, tā viņiem izrādot godu.
Taču vairākkārt vērojama tendence likt arī vienu no diviem vārdiem internacionālu, jo jau līdz ar bērna ienākšanu ģimenē domāts par to, ka bērns, iespējams, visu mūžu nedzīvos Latvijā. Nenoliedzami, arī mode spēlējusi gana lielu lomu.
