Gan tuvumam, gan tālumam – kādas jaunākās paaudzēs brilles izvēlēties pēc 40 0
Sasniedzot 40 gadu vecumu, lielākajai daļai iedzīvotāju rodas problēmas, mēģinot izlasīt tekstu tuvumā. Pārkāpjot minēto vecuma posmu, redzes asums un kvalitāte var sāk mainīties straujāk.
Pasaulē lielākā briļļu lēcu ražotāja “Essilor” veiktais pētījums Latvijā atklāja, ka 71% Latvijas iedzīvotāju vecumā 40+ lasot virza tekstu tālāk no acīm.
Taču 95% nezina, kas ir presbiopija jeb vecuma tālredzība un kā to efektīvi risināt. Par presbiopijas simptomiem un to savlaicīgu koriģēšanu stāsta “Vision Express” galvenā optometriste Jeļena Stūriška.
Presbiopija jeb vecuma tālredzība ir dabiskas acs pārmaiņas, kas rodas novecojot.
Tas ir pilnībā normāls fizioloģisks process, jo, tāpat kā noveco pārējais ķermenis, noveco arī acs struktūras. Ja sasniedzot 40 gadu vecumu, skatoties tuvumā rodas diskomforts, piemēram, lasot avīzi vai ēdienkarti restorānā, skatoties telefonā vai strādājot pie datora, nepieciešams griezties pie optometrista, jo tas, visticamāk, liecina par presbiopiju.
Vēl izteiktākas redzes izmaiņas jūtamas vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Lai gan presbiopija attīstās pakāpeniski un no tās izvairīties nav iespējams, uzlabot redzes komfortu var lietojot brilles ar progresīvajām briļļu lēcām.
Pēc 40 gadu vecuma liela daļa iedzīvotāju mēdz lietot divas brilles – lasāmbrilles un brilles tālumam, mainot tās atbilstoši situācijai. Diemžēl, teju ikviens briļļu lietotājs vismaz reizi nonācis situācijā, kurā nepieciešamas vienas no šīm brillēm, taču tās ir atstātas mājas.
Visbiežāk cilvēki ar šādām grūtībām saskaras teātra vai koncerta laikā, var gadīties iekāpt nepareizajā autobusā. Tāpat braucot ar automašīnu ir svarīgi redzēt gan spidometru tuvumā, gan ceļa zīmes tālumā – pie auto stūres taču brilles nenomainīsi!
Lietojot individuāli pielāgotas progresīvās brilles, iespējams no šādām situācijām izvairīties.
Brilles ar progresīvajām briļļu lēcām ļauj redzēt tuvumā, tālumā un vidējā distancē,
jo lejasdaļā lēcas paredzētas redzēšanai tuvumā, savukārt, augšpusē ir lēcas pielāgotas, lai skatītos tālumā. Brillēs var būt arī lēcas daļa, kurā nav optiskā stipruma.Jāatzīmē, ka Latvijā veiktajā pētījumā tika noskaidrots –tikai aptuveni 6% respondentu vecumā pēc 40 lieto progresīvās brilles.
Pieņemot izvēli iegādāties progresīvās brilles, noteikti ir nepieciešams ieplānot vizīti pie optometrista, lai precīzi noteiktu, kādas lēcas nepieciešamas. Redzes speciālists spēs palīdzēt pielāgot brilles individuāli. Daļa iedzīvotāju baidās no progresīvajām brillēm, jo nereti ir pagātnē balstīta pieredze par šo briļļu veidu, kad nepieciešamie stiprumi tika iestrādāti vizuāli labi redzamā līnijā, kā arī pie brillēm bijis grūti pierast.
Attīstoties zinātnei un tehnoloģiskajām iespējām, mūsdienās tiek ražotas inovatīvas un individuāli pielāgotas progresīvās briļļu lēcas, kurām vizuāli nevar pateikt, ka tajās ir dažādas lēcas ar pakāpenisku stipruma pāreju. Tās ir individuāli pielāgotas katram lietotājam. Uzsākot progresīvo briļļu nēsāšanu, var gadīties, ka sākumā būs nepieciešams pie tām pierast, tāpēc svarīga ir atbilstoša ietvara un precīza briļļu lēcu izvēle. Mīts, kas joprojām ir aktuāls sabiedrībā – sākot nēsāt brilles, redze pasliktināsies. Ja redze pasliktinās, tas notiek fizioloģisku iemeslu dēļ!
