– Tātad jūs piedāvājat katram pašam novilkt to nepārkāpjamo “sarkano līniju”, aiz kuras citiem nav tiesību datus publiskot? 0
– Tieši tā. Likumdošanas priekšlikumi jau neaizliedz vākt datus. Bet indivīdam ir jābūt tiesībām kontrolēt savu datu izmantošanu. Man jābūt tiesībām nepateikt, kas es esmu.
– Vai tas kaut kādā veidā nebremzēs digitālās ekonomikas attīstību?
– Nē, nedomāju, ka šajā gadījumā. Nav ierobežojumu vākt informāciju, cik vien vācējs vēlas un sniedzējs ļauj. Nav ierobežojumu inovācijām, kas balstītas uz datiem. Nav ierobežojumu sniegt pakalpojumu, un, ja es vēlos saņemt pakalpojumu, man jāsniedz nepieciešamie dati, piemēram, adrese. Tomēr piebildīšu, ka ne vienmēr tā sniegšanai vajadzīgi visi personas dati, ko prasa. Kāpēc pakalpojumu nevar sniegt anonīmai personai? Kāpēc automašīnai, kas brauc pa ielu un ievēro visus satiksmes noteikumus, vajadzētu zināt numuru un tās lietotāju? Tas ir datu aizsardzības idejas pamatā – prasību pēc personas datiem minimizēšana. Protams, ir jābūt iespējai izsekot teroristus un noziedzību, un es par 100% atbalstu ES drošības iestāžu sadarbību datu apmaiņā.
– Francijā sabiedriskās vietās sievietēm liedza staigāt ar aizslēptu seju. Par hidžāba nēsāšanu musulmaņu sievietēm pat piesprieda naudas sodu. Jūs faktiski aizstāvat hidžāba nēsāšanas tiesības virtuālajā pasaulē.
– Diez vai. Ja kāds uz ielas mētelī slēpj savu seju, neviens tāpēc viņu nearestēs. Nedomāju, ka šī ir problēma. Protams, ja policija uzskatīs, ka tas ir aizdomīgi, tai ir tiesības prasīt atklāties. Tāpat arī internetā policijai jābūt tiesībām prasīt atklāties. Bet nav jābūt obligātai prasībai staigāt ar savu vizītkarti, pielīmētu pie pieres. Ja salīdzinām internetu ar ielu, tad jāteic, ka tur tāpat kā uz ielas nevajag ikviena identifikāciju jebkurā brīdī. Ja uz ielas vēlaties kādu uzrunāt, jums tas viņam jāpajautā, vai viņš to vēlas, un tā ir uzrunātā izvēle nosaukt savu vārdu vai ne. Jāpanāk, lai virtuālajā vidē būtu tāpat.
– Kādos termiņos cerat to panākt?
– Ja dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministri vienosies šajā pusgadā, tad direktīva varētu stāties spēkā pēc diviem gadiem. Tas nozīmē, ka 2017. gada beigās visiem Eiropas pilsoņiem būs viens datu aizsardzības standarts. Ja ne, tad – vēl vēlāk.
