– Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm. Vai domājat, ka šajā pusgadā izdosies vienoties? 0
– Es joprojām ceru un vēl esmu optimists, ka ES Padome varētu vienoties līdz vasarai, lai līdz gada beigām panāktu kopīgu vienošanos ar EP. Diemžēl pēc tieslietu ministru domu apmaiņas sapratu, ka atsevišķi ministri prasa tādas izmaiņas, kas ir pilnīgā pretrunā ar EP pozīciju. Izskatās, ka pieņemšanas procedūra ievilksies.
– Kāda jautājuma dēļ, piemēram?
– EP mēs esam par katra pilsoņa tiesībām uzzināt, kādi viņa personas dati ir attiecīgajā kompānijā vai valsts iestādē. Dalībvalstis vēlas samazināt šīs tiesības, bet parlaments pastāv uz savu.
– Par kuriem datu aizsardzības paketes jautājumiem visvairāk tiek diskutēts?
– Pirmkārt, mēs vēlamies stipras individuālās tiesības. Gadījumos, kad nododam datus privātām kompānijām vai valsts iestādēm, jābūt skaidri un caurspīdīgi noteiktam, kādiem nolūkiem šos datus izmanto.
Otrkārt, iestājamies par personas tiesībām uz datu dzēšanu un jauniem ierobežojumiem attiecībā uz profilēšanu. Interneta pakalpojumu sniedzējam būtu iepriekš jāsaņem nepārprotama piekrišana no personas, kuras datus tas vēlas profilēt.
Treškārt, par efektīvu šā likuma piemērošanu. Pašlaik to uzrauga 28 dažādas iestādes un tās visas darbojas atšķirīgi, kas dod iespēju privātai kompānijai izvēlēties, no kuras valsts piedāvāt savus pakalpojumus citām.
