– Jūs jau iepriekšējā EP sasaukumā strādājāt pie šīs Datu aizsardzības paketes, bet nespējāt panākt tās apstiprināšanu. Kas bija par iemeslu? 0
– Mēs mēģinājām dabūt cauri vienādu datu apstrādes standartu visiem eiropiešiem gadījumos, kad viņi datus nodod kompānijām, kā arī varas iestādēm. Saņēmu četrus tūkstošus priekšlikumu, dažādu grozījumu, brīžiem pat pretēju. Mums izdevās tos apkopot un nodot balsojumam EP 2013. gada oktobrī. Problēma ir tā, ka ES Padomes tieslietu un iekšlietu ministri joprojām nespēj vienoties par kopīgu pozīciju.
Man ļoti žēl, ka trīs gadus pēc tam, kad EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja šo ideju likusi parlamentā balsojumā, kompānijas un arī patērētāji vēl joprojām cieš no situācijas, ka mēs atrodamies 28 dažādos likumu ietvaros. Piemēram, lielākā eiropiešu daļa izmanto “Google” un “Facebook”, taču viņus neaizsargā savas valsts likumi, bet viņi pakļauti tās valsts likumiem, no kuriem šie servisi tiek sniegti.
– Jaunos pakalpojumos arvien vairāk prasa personas datus, no kuriem nemaz nav atkarīga šī pakalpojumu sniegšana, piemēram, tālruņa numuru, atrašanās vietas automātisku noteikšanu.
– Jums nav tāda pati aizsardzība kā, piemēram, gadījumā, kad datus pieprasa kāda Latvijas kompānija. Mēs vēlamies to mainīt pēc iespējas ātrāk, bet ministri nespēj vienoties. Domāju, ka eiropiešiem ir pamats prasīt no savām valdībām atbalstu kopīgai pozīcijai, kas sargātu viņu intereses.
