Arī nieru izturībai ir robeža! No kā labāk izvairīties 0
Lai gan nav iespējams novērst visus nieru mazspējas jeb hroniskās nieru slimības riskus, piemēram, vecumu, ikvienam ir pa spēkam profilakses nolūkos atmest smēķēšanu, nelietot pārāk daudz pretsāpju medikamentu un sāls, kontrolēt asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs. Zināms, ka smēķēšana paātrina slimības progresēšanu vienu līdz sešas reizes atkarībā no diennaktī izsmēķēto cigarešu skaita.
Signāls – olbaltumvielas urīnā
Nieru darbībā ļoti būtiskas funkcijas ir nieru kamoliņiem un tajos esošajiem asinsvadiem. Izmaiņas nieru kamoliņos pakāpeniski noved pie olbaltumvielu parādīšanās urīnā – albuminūrijas. Gandrīz trešdaļai 2. tipa cukura diabēta pacientu jau slimības atklāšanas brīdī ir mikroalbuminūrija – neliela daudzuma olbaltuma klātbūtne urīnā, kas ir pirmā diabēta vēlīnās komplikācijas – nefropātijas – pazīme.
Savukārt uz nieru funkcionālo spēju mazināšanos norāda glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ) jeb asins plazmas šķidruma daudzums, kas tiek filtrēts caur nierēm noteiktā laika vienībā. Lai to aprēķinātu, nepieciešams zināt pacienta vecumu, dzimumu, ķermeņa masu un kreatinīna līmeni asinīs. Ja filtrācijas ātrums ir mazāks par 60 mililitriem minūtē, nieru funkcijas ir pazeminātas.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas hemodialīzes nodaļas vadītāja nefroloģe Ināra Ādamsone teic, ka bieži vien diabēta pacienti pat nemana, ka ar nierēm kaut kas nav kārtībā, jo, pat būdamas nopietni slimas, tās spēj veikt savus uzdevumus. Taču, bojājumiem pamazām vēršoties plašumā, parādās nieru mazspējas jeb hroniskās nieru slimības simptomi – nespēks, slikta dūša, apetītes zudums, tūskas, nieze, nekontrolējami paaugstināts asinsspiediens, samazināts urīna daudzums.
Nemanāmie nieru bojātāji
Iespēja sabojāt nieres ir lielāka, ilgstoši dzīvojot ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs vai nepietiekami labi to kontrolējot. Par sliktu diabēta kontroli liecina augsta glikētā hemoglobīna (HbA1C) jeb vidējā glikozes koncentrācija asinīs pēdējo trīs mēnešu laikā – virs 7%. Arī citi cukura diabēta vēlīnie sarežģījumi, piemēram, izmaiņas acīs vai nervos (diabētiskā retinopātija vai neiropātija), vecums, palielināts ķermeņa svars vai paaugstināts arteriālais asinsspiediens (augstāks par 140/85 mm/Hg) paver ceļu nieru bojājumiem.
“Visas cilvēka orgānu sistēmas ir saistītas. Hipertensijas “mērķa orgāni” ir asinsvadi, sirds un nieres. Ja pacientam ir koronārā sirds slimība, paaugstināts asinsspiediens, līdz ar to arī nieru funkcija ir sliktāka. Lai tā nepasliktinātos vēl vairāk, nepieciešams koriģēt un stabilizēt asinsspiedienu un panākt arī to, lai nebūtu augsta holesterīna līmeņa, neveidotos cukura diabēts,” norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Nieru slimību un nieru aizstājterapijas klīnikas vadītāja Anda Grigāne.
Ja asinsspiediens ir tikai nedaudz virs norādītā līmeņa, tad sākotnēji tā samazināšanu var panākt, mainot dzīvesveidu: atmetot smēķēšanu un ierobežojot alkohola lietošanu, samazinot lieko ķermeņa svaru un ar uzturu uzņemtā vārāmās sāls daudzumu (ne vairāk par 4 – 6 gramiem diennaktī), vairāk laika veltot fiziskām aktivitātēm. Ja tas neizdodas, jālieto ārsta izrakstītie recepšu medikamenti, turklāt ik dienu, nevis tikai tad, kad ir slikta pašsajūta. Diabēta pacientiem jebkurā vecumā ieteicamais asinsspiediens ir zem 130/80 mm/Hg, bet ar mikroalbuminūriju – zem 125/75 mm/Hg. Jo zemāks arteriālais asinsspiediens, jo lēnāk progresē hroniskā nieru slimība.
“Ļoti bieži nākas redzēt medikamentu izraisītus akūtus nieru bojājumus. Protams, asinsspiediena un cukura diabēta ārstēšanai jālieto zāles, bet pacienti papildus lieto arī veselu virkni bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju. Nereti vienlaikus tiek lietoti pat divi kalcija preparāti ar D vitamīnu, nepadomājot par to, ka augsts kalcija līmenis ir bīstams. Savā praksē esmu redzējusi arī saindēšanos ar D vitamīnu,” atklāj Anda Grigāne.
Ilgstoši lietojot pārāk daudz D vitamīna, var rasties tādas komplikācijas kā nefrokalcinoze jeb pastiprināta kalcija uzkrāšanās nierēs un nieru mazspēja. Taču visbiežāk nieres bojā ilgstoši vai pārāk lielās devās lietoti bezrecepšu pretsāpju medikamenti – nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kurus izmanto, lai mazinātu galvas, muguras, locītavu vai citas sāpes.
Hroniskas nieru slimības (HNS) pacientu zināšanai
Pārmērīga sāls uzņemšana ar uzturu veicina nefrosklerozi. Pacientiem ar HNS ir samazināta spēja izvadīt sāli. Tādēļ vadlīnijās rekomendēts samazināt sāls daudzumu uzturā līdz 4 – 6 g diennaktī jau no pirmās HNS stadijas. Pacientiem jau no pirmās HNS stadijas būtu jāizvairās no potenciāli nefrotoksisku medikamentu (nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un nefrotoksisku antibiotiku) lietošanas, kā arī jāizvairās veikt rentgena izmeklējumus ar potenciāli nefrotoksiskām kontrastvielām.
