Arī neandertālieši prata zīmēt, secina pētnieki 2
Pirmie cilvēces mākslinieki bija neandertālieši nevis mūsdienu cilvēks jeb “homo sapiens” – pie šāda slēdziena zinātnieki nonākuši, analizējot senos alu zīmējumus vairākās vietās Spānijas teritorijā, vēsta žurnāla “Science” jaunākais numurs.
Līdz šim pētnieki nebija augstās domās par mūsdienu cilvēka priekšteču – neandertāliešu – intelekta iespējām un visus alu zīmējumus piedēvēja homo sapiens. Taču zīmējumi Lapasjegas alā Spānijas ziemeļos, Kantabrijā; Maltravjeso alā valsts ziemeļaustrumos Estremadurā un Ardalesā Spānijas dienvidos pie Vidusjūras ir izrādījušies aptuveni 65 tūkstošus gadu veci.
Mūsdienu saprātīgā cilvēka senču ieceļošana Eiropā no Āfrikas teritorijas notika pirms 45 tūkstošiem gadu, tātad senie mākslinieki savus zīmējumus veidojuši 20 tūkstošus gadu pirms tam un nevarēja būt piederīgi homo sapiens.
Tādējādi ir rasti pierādījumi pieņēmumam, ka neandertāliešiem, kas Eiropā pilnībā atdeva savas pozīcijas homo sapiens pirms aptuveni 30 – 40 tūkstošiem gadu, piemitis daudz lielāks izziņas potenciāls un spējas saprast simbolu nozīmi nekā pieņemts agrāk, šīs dotības piedēvējot tikai mūsdienu cilvēka tipam, bet neandertāliešus iztēlojoties par līdz karikatūrismam brutāliem, uz abstraktu domāšanas veidu nespējīgiem “cilvēka brālēniem”.
Viņu atstātās zīmes klinšu alās izpaužas kā iekrāsoti plaukstu nospiedumi, līnijas, punkti un apļi. Lai tos uzzīmētu, šķietami neaptēstajam neandertālietim vajadzēja sajaukt gliemežvākā krāsu, izvēlēties piemērotu vietu zīmējumam un būt apveltītam ar spējām ko tādu radīt.
Viens no pētījuma līdzautoriem, Londonas Dabas vēstures muzeja profesors Kriss Stringers BBC uzsvēris, ka atklājums Spānijā tuvina neandertāliešus mūsdienu cilvēkam un parāda, ka saprāta ziņā sprauga starp abiem tipiem nemaz nav bijusi tik liela.
Tomēr zinātniekiem līdz šim nav izdevies konstatēt kādus neandertāliešu laikmeta zīmējumus, kuros būtu redzamas konkrētas, reālajā dzīvē vērojamas ainas – dzīvnieki vai cilvēki. Šādi figurāli zīmējumi ir tikai homo sapiens.
Zinātniekiem nav skaidrs, kas izsauca neandertāliešu izmiršanu. Teorijas ir dažādas. Populārākās vēsta par nespēju piemēroties klimata izmaiņām vai vaino homo sapiens, kas mazāk attīstītos “radiniekus” izspieduši no dzīvei labvēlīgākām teritorijām un fiziski iznīcinājuši.
Sauthemptonas universitātes arheoloģijas profesors Alisters Paiks gan presei uzsvēris, ka ir pilnīgi pārliecināts: “Ja viņiem būtu ticis dots laiks, resursi un viņu būtu pietiekami daudz, viņi spētu izveidot savu versiju tai pasaulei, kurā mēs šobrīd dzīvojam”. Arī tajā pastāvētu māksla un tehnoloģijas.
