“Arī mirušas personas gods un cieņa ir aizsargājami.” Nogalinātā Mārtiņa Bunkus brālis par 10 000 eiro piedzīšanu no Gobzema 10
Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru tā daļēji apmierinājusi nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Aldi Gobzemu par administratora goda un cieņas aizskaršanu, ir svarīgs apliecinājums, ka arī mirušas personas gods un cieņa ir aizsargājami, uzskata nelaiķa brālis Kristaps Bunkus.
Viņš ģimenes vārdā pauž gandarījumu, ka Rīgas apgabaltiesa, atšķirībā no pirmās instances tiesas, ir atzinusi, ka, tā kā Mārtiņš Bunkus pats prasību nevarēja celt, to darīt bija tiesības dzīviem palikušajiem ģimenes locekļiem.
“Tātad tiesa ir noteikusi, ka arī mirušas personas gods un cieņa ir aizsargājami,” komentē Kristaps Bunkus.
Viņš ģimenes vārdā pauž cerību, ka šis būs svarīgs precedents Latvijas tiesu praksē un atturēs citus no līdzīgām darbībām nākotnē.
“Papildus, mūsuprāt, šāds tiesas nolēmums ir uzskatāms apliecinājums tam, ka šādai Gobzema neētiskai rīcībai nav vietas nedz advokātu aprindās, nedz sabiedrībā kopumā,” viedokli ģimenes vārdā paudis pirms divarpus gadiem nošautā maksātnespējas administratora brālis.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa pirmdien daļēji apmierināja nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenes prasību pret Saeimas deputātu Gobzemu par administratora goda un cieņas aizskaršanu, lemjot no deputāta piedzīt 10 000 eiro lielu kompensāciju.
Rīgas apgabaltiesas atzina, ka Mārtiņa Bunkus ģimenes locekļiem ir prasījuma tiesības, lai celtu prasību par nelaiķa goda un cieņas aizsardzību, lūdzot atsaukt atbildētāja izteiktās nelaiķi aizskarošās, nepatiesās ziņas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Apelācijas instances tiesa atzina par nepatiesām, Mārtiņa Bunkus godu un cieņu aizskarošām vairākas atbildētāja izplatītās ziņas. Vienā no ziņām rakstīts “Dzintars Rasnačs-Mārtiņš Bunkus. Mafija!”. Citā ziņā norādīts, ka “nelaiķis Mārtiņš Bunkus nebija mafijas boss, bet izpildītājs”.
Vēl, piemēram, vienā ziņā Gobzems paziņojis, ka “pirms divām nedēļām tiek nošauts valsts amatpersona, kas ir visiem zināms bandīts”. Tāpat atbildētājs minējis: “Mārtiņš Bunkus, bandīts, kuru noslepkavoja…”
Atbildētāja paustais par Mārtiņu Bunkus bija publicēts sociālajos tīklos un pausts Latvijas televīzijas pārraidē.
Apelācijas instances spriedumā atzīts, ka atbildētāja izteikumi ir ziņas, nevis viedoklis. Tas esot izsecināms gan no izteikumu gramatiskā un sintaktiskā formulējuma, no to izplatīšanas platformām, gan no tā, ka izteikumi pakļaujas patiesības pārbaudei, kā arī citiem kritērijiem.
Apelācijas instances tiesa nolēma piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem kopumā 10 000 eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju. Tāpat tiesa nolēma, ka Gobzemam būs jāsedz prasītājiem kopumā 4140 eiro lieli tiesāšanās izdevumi.
Tāpat tiesa uzlika par pienākumu atbildētājam atsaukt un dzēst ziņas, kas izplatītas atbildētāja profilā sociālajos tīklos.
Prasība noraidīta daļā par morālā kaitējuma kompensācijas 40 000 eiro apmērā piedziņu.
Spriedums ir pārsūdzams kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.
Arī pirmās instances tiesa nolēma no atbildētāja piedzīt 10 000 eiro lielu kompensāciju.
Gobzems pirmās instances tiesā savā debašu runā uzsvēra, ka prasītājiem nav prasījuma tiesību un tiesvedība lietā būtu izbeidzama ar tiesas lēmumu. Šādu apgalvojumu Gobzems pamatoja ar to, ka, viņa ieskatā atbilstoši normatīvajam regulējumam nav iespējams celt personisku prasījumu par izteikumiem, kas teikti par citām personām. Attiecīgi deputāts norādīja, ka personisks ir tikai tāds, kas piemīt kādai konkrētai personai.
Tāpat atbildētājs norādīja, ka prasība pret viņu celta juridiski nekorekti definējot prasības lūgumus, kas nav izpildāmi. Kā piemēru šim apgalvojumam Gobzems minēja to, ka viņam tiek lūgts atsaukt aizskarošās ziņas no sava “Facebook” profila, kurā gan tās vairs nav atrodamas. Tāpat viņš norādīja, ka minētie izteikumi nav traktējami kā ziņas, bet gan kā viedoklis.
Gobzems toreiz arī analizēja vārda “bandīts” izcelsmi un nozīmi, atzīmējot, ka “bandīts” nav juridisks termins.
“Administratoru mafija arī nav juridisks termins, tas ir sabiedrībā lietots apzīmējums notikumiem maksātnespējas jomā. To lietojuši gan žurnālisti, gan politiķi, gan paši administratori, gan sabiedrība kopumā. Tādēļ šāda vārdu savienojuma lietošana nav un nevar tikt vērtēta pēc juridiskiem kritērijiem. Administratoru mafija ir plaši izplatīts izteikums, līdzīgi kā ģeogrāfu mafija, fizmatu mafija, juristu mafija, ārstu mafija un tā tālāk,” tiesai sacīja Gobzems.
LETA jau vēstīja, ka Mārtiņš Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību.
Advokāta slepkavas policijai līdz šim nav izdevies aizturēt.
