Satraucošas ziņas no privātajiem muzejiem par dalību “Skolas somas” projektā 0
Projekts “Latvijas skolas soma” ir valsts simtgades dāvana Latvijas skolēniem, kas sācis darboties šajā mācību gadā ar mērķi stiprināt jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu un klātienē iepazīstināt ar mūsu valsts kultūras, mākslas un dabas vērtībām, inovācijām un uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem.
Iniciatīva ar pilnveides iespējām
Lieliska ideja, kas reālajā dzīvē nozīmē reizi semestrī valsts apmaksātus 1.–12. klašu braucienus uz “Skolas somas” vadlīnijās minētajiem pasākumiem – teātra izrādēm, koncertiem, bibliotēkām, muzejiem, arhīviem, arhitektūras, dizaina, mantojuma un kino apskates objektiem, sedzot maksu par transportu un ieejas biļetēm.
Projektu paredzēts īstenot trīs gadus, izdošanās gadījumā lemjot to turpināt. Taču kā jau ikvienam jaunam projektam, darbības gaitā atklājas arī trūkumi.
Pirmās satraucošās ziņas pienāca no privātajiem muzejiem, kad atklājās, ka visi skolu iekārotie apskates objekti projekta “Skolas soma” vadlīnijās nemaz nav atrodami.
Pūres Šokolādes muzejam dienu pirms paredzētās ekskursijas piezvanīja atbildīgā skolotāja un atteica apmeklējumu, pamatojot to ar “Skolas somas” finansējuma atteikumu.
“Viņa teica, ka mūsu piedāvātās ekskursiju programmas apraksts neatbilstot šim projektam. Mēs to pārstrādājām, pielāgojot prasībām, un nu jau muzeju ir apmeklējušas vairākas skolēnu grupas šī projekta ietvaros, taču oficiālajā sarakstā neesam iekļauti, jo pārstrādāto programmu pēc tam nosūtījām ieinteresētajām skolām, kuras tālāk sazinājās ar ministriju,” stāsta Pūres Šokolādes muzeja vadītāja Evija Baravika.
Sākotnējā atteikuma iemesls bijis kultūrvēsturiskā mantojuma atspoguļojuma trūkums. Evija atzīst, ka, sākot darboties “Skolas somas” projektam, muzejā bijis jūtams apmeklētāju skaita samazinājums.
“Skolas soma” atvērta visiem
Citu ceļu gājis Salmu muzejs Tukumā, kura vadītāja savu piedāvājumu “Skolas somai” iesniegusi nepastarpināti.
“Sazinoties ar citiem kolēģiem, sapratu, ka lielākā daļa tūrisma uzņēmēju par “Skolas somas” projektu neko nezināja, jo nebija izziņota nekāda pieteikšanās. Vadlīnijās redzams – pārsvarā atbalsta finansējumu saņem valsts iestādes, kuru darbiniekiem jau tāpat tiek maksātas algas no valsts budžeta, bet privātajiem muzejiem un citiem apskates objektiem viss jānopelna pašiem,” nevienlīdzību uzsver Salmu muzeja vadītāja Kristīne Rītiņa.
Lai rastu skaidrību, kā rīkoties, viņa apzvanījusi gan novadu tūrisma asociācijas, gan “Lauku ceļotāju”, kur saņēmusi diezgan strupas, neieinteresētas atbildes, līdz pati ķērusies vērsim pie ragiem.
“Biju pārsteigta, cik samērā vienkārši man izdevās panākt Salmu muzeja iekļaušanu “Skolas somas” vadlīnijās – gan ne muzeju, bet arhitektūras un dizaina sadaļā. Tas prasīja apmēram četras intensīva darba dienas,” atceras Kristīne.
Apmeklējot projekta mājas lapu, tiešām redzamas izmaiņas, kur jaunie objekti izcelti gaiši zilā tonī. “Skolēnu apmeklējamo vietu un pasākumu saraksts Kultūras ministrijas mājas lapā ir krietni senāks par projektu “Skolas soma”. Tas ir atvērts jauniem piedāvājumiem, proti, ikviens, kuram šķiet, ka viņa veidotais apskates objekts vai rīkotais pasākums varētu būt interesants un atbilstošs Latvijas kultūras un mākslas izziņai, var iesniegt izvērtēšanai savu piedāvājumu,” skaidro Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades projekta koordinatore Ilze Tormane.
“Dažas skolas izvēlas pasākumus, kuri nav iekļauti “Skolas somas” sarakstā, bet šajā gadījumā šo skolu pārstāvji ar mums sazinās, un mēs izvērtējam, vai tie atbilst projekta vadlīnijām un pieņemam lēmumu tos finansēt vai ne. Būtiskākā atšķirība starp “Skolas somas” un vienkāršu izklaides braucienu ir tā pievienotā vērtība – iekļaušana mācību procesā, lai pirms un pēc brauciena tiktu pārrunāta konkrētā tēma, apspriests redzētais un piedzīvotais.”
“Skolotāji vispirms pārskata mācību plānus, lai pārliecinātos, kādas zināšanas jāiegūst noteikto klašu grupu skolēniem, tad izvēlas, uz kurieni braukt, un mēs kopā sastādām braucienu grafiku, ieplānojot naudu. Manā rīcībā nav tādu ziņu, ka kāds nebūtu ticis tur, kur gribējis,” projekta īstenošanas gaitu atklāj Jūrmalas sākumskolas “Atvase” direktore Marta Vīnberga.
Viņa “Skolas somas” iniciatīvu vērtē pozitīvi, piebilstot, ka bez šiem diviem valsts apmaksātajiem braucieniem mācību gada laikā katrai klasei paredzēti vēl trīs citi mācību braucieni.
Direktore norāda, ka par “Skolas somai” paredzētās naudas izlietošanu nevar domāt mēnešiem ilgi – tā ir ātri jāsadala pa attiecīgiem kodiem un jāiesniedz projekta finanšu nodaļai. Īpaši strauji bijis jārīkojas pirmajā semestrī, tādēļ, iespējams, kaut ko arī nav izdevies līdz galam noformēt.
