LOSP aicina rast risinājumu saistībā ar piemēroto energoefektivitātes nodevu energoauditu kavēšanās dēļ 0
Arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) Saeimu aicina rast risinājumu saistībā ar piemēroto energoefektivitātes nodevu energoauditu kavēšanās dēļ, šodien lemts LOSP ikmēneša sapulcē.
Patlaban spēkā esošais Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt Ekonomikas ministriju (EM). Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 megavatstundām (MWh), likumā noteiktie pienākumi bija jāizpilda līdz 2018.gada 1.aprīlim. Tiem komersantiem, kas līdz šim termiņam neizpildīja attiecīgo pienākumu vai izpildīja to ar nokavēšanos, tiek piemērota energoefektivitātes nodeva.
Sapulcē klātesošie lauksaimnieki pauda neizpratni, ka komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, izmaksas par energoaudita veikšanu un energoefektivitātes nodevu ir līdzīgas. “Es uzskatu, ka no valsts tas ir kaut kāds rekets – jāmaksā ir tā vai tā,” sacīja kāds uzņēmējs, paužot neizpratni par principu, kādā likums darbojas. Pēc viņa teiktā, jebkurš uzņēmējs ir ieinteresēts taupīt elektroenerģiju, ņemot vērā nepieciešamību ik mēnesi maksāt rēķinus. Būtiskākais ir saprast, kā kļūt energoefektīvākiem.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš piekrita, ka ikviens uzņēmējs pats vislabāk saprot, kas notiek viņa saimniecībā, taču ir labi, ja ir speciālists no malas, kurš norāda uz pasākumiem, kā uzlabot energoefektivitāti, jo ne vienmēr uzņēmējs to pats saprot. “Ir ārkārtīgi labi, ja atnāk speciālists no malas un iebaksta tās lietas, ko nesaskata. (..) Uzņēmējs par to varbūt būtu iedomājies, varbūt nebūtu iedomājies, bet ir speciālists, kurš no malas novērtē,” pauda Kauliņš.
LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis sēdē uzsvēra, ka energoefektivitātes nodeva nevajadzētu nepiemērot uzņēmumiem, kas veikuši energoauditu, taču ar novēlošanos un vaicāja, ar kādu mērķi šāda prasība ieviesta. “Vai tas ir kaut kāds budžeta papildinājums, vai kas?” jautāja Vilnītis.
Kauliņš teica, ka starp galvenajiem enerģētikas savienības tiesību aktiem ir arī kopējā Energoefektivitātes direktīva, kas paredz Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes mērķi un ES dalībvalstu obligāto mērķu aprēķina metodi, pastiprinātas prasības patērētās enerģijas uzskaitei. No tās izriet arī attiecīgais Energoefektivitātes likums, kurā lielajiem komersantiem bija dots divu gadu termiņš energoaudita veikšanai – līdz 2018.gada 1.aprīlim, pēc kura komersantiem iestājas saistību neizpilde.
Vienlaikus viņš piebilda, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāju plāno pārrunāt pašreizējo problēmu ar nodevas piemērošanu par kavējumiem, tāpēc deputātiem būs jādiskutē par pieļaujamo pretimnākšanu uzņēmējiem, kas ir iesnieguši auditus ar nokavēšanos.
“Ministrs šajā jautājumā ir izteicies publiski, norādot, ka būtu jādiskutē par iespējām komersantiem piešķirt papildus termiņu. Ja viņi nav iekļāvušies divos gados un ir nokavējuši astoņas dienas vai nokavējuši astoņus mēnešos, tad tāpat viņi būtu jāskata kā labi, energoefektīvi uzņēmumi, jo par spīti tam, ka sanāca lēnāk, viņi ir izdarījuši savu darbu. Lai to varētu īstenot viņš ir iecerējis runāt ar Saeimas komisijas vadītāju par steidzamiem Energoefektivitātes likuma grozījumiem, vienlaikus paturot prātā, ka šādi grozījumi būtu jāpieņem jau līdz 1.maijam,” teica Kauliņš.
Dārzeņu audzētāja, siltumnīcu kompleksa “Mežvidi” īpašnieka “Latgales dārzeņu loģistika” valdes loceklis Edgars Romanovskis informēja, ka “Latgales dārzeņu loģistika” kā lielais elektroenerģijas patērētājs saņēma vēstuli no EM par energoefektivitātes nodevas piemērošanu saistībā ar energoaudita kavētām 24 dienām. Viņš to skaidroja ar auditoru aizņemtību, lai gan pirms tam kompānija bija veikusi divus auditus. “Pilnībā pievienojos ministra iniciatīvai, domāju, ka lauksaimniekiem vajadzētu to atbalstīt,” teica Romanovskis, piebilstot, ka nereti lielajiem uzņēmējiem energoauditori aizņemtības dēļ nebija pieejami.
Vilnītis teica, ka LOSP plāno sagatavot iesniegumu Saeimas Tautsaimniecības komisijai, kurā atbalstīs Nemiro ieceri par Energoefektivitātes likuma grozījumiem. Tāpat viņš aicināja EM kā par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna atbildīgo ministriju uzņemties iniciatīvu, turpinot piesaistīt citas ministrijas un nevalstisko sektoru, apspriežot aktualitātes šajā kontekstā, un uzklausot visu pušu ierosinājumus.
Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs aicinās Saeimas atbildīgo komisiju risināt jautājumu par uzņēmumiem piemēroto energoefektivitātes nodevu. Nemiro iepriekš norādīja, ka, lai arī katram lielajam uzņēmumam individuāli tika sūtītas divas trīs atgādinājuma vēstules izvērtēt savu elektroenerģijas patēriņu laicīgi un atbildīgi, kā arī noteiktajā termiņā informēt EM par to izpildi, daudzi uzņēmumi noteiktajos termiņos šo pienākumu neveica. Ministrs atsaucās uz maizes ražotnes “Liepkalni” publiskoto informāciju par tam piemēroto energoefektivitātes nodevu, lai arī uzņēmums energoauditu pabeidza 2018.gada 30.novembrī, bet informāciju ministrijā iesniedza 7.decembrī jeb ar astoņus mēnešu nokavēšanos.
“Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai likuma redakcijai šāda nokavēšanās ir likuma normas pārkāpums, kā rezultātā tam piemērota iepriekš minētā nodeva. Netiek diferencēts arī kavējuma ilgums – nodeva par vienas dienas kavējumu ir līdzvērtīga nodevai par prasību neizpildīšanu,” pauda ekonomikas ministrs.
Nemiro uzsvēra, ka viņa vadībā EM mērķis nav iekasēt līdzekļus no uzņēmējiem, kas ir pretimnākoši, bet EM mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbību, paralēli veicinot uzņēmēju arvien pastāvīgāku pievēršanos energoefektivitātei un zaļajai domāšanai. Tādēļ, labojot iepriekšējās Saeimas un valdības kļūdas, ekonomikas ministrs tuvākajā laikā sāks sarunas ar Saeimas Tautsaimniecības komisiju, lai rastu risinājumu energoefektivitātes nodevas piemērošanas jautājumam un līdz ar to pastieptu palīdzošu roku pretī uzņēmējiem.
