Arī Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācija pieprasa labklājības ministres demisiju 2
Arī Latvijas bāriņtiesu darbinieku asociācija (LBDA) pieprasa labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju, aģentūru LETA informēja asociācijas valdes priekšsēdētāja Aurika Zīvere.
“Pievienojamies Sociālo darbinieku biedrības paustajam viedoklim par labklājības ministres un Labklājības ministrijas (LM) augstākās vadības nekompetenci, proti, rīcības pretrunīgumu, neatbilstību sociālā darba pamatprincipiem, sociālā dienesta būtībai,” atklātā vēstulē valdībai un Saeimai pauž LBDA.
Vēstulē augstāko amatpersonu un sabiedrības uzmanība vērsta uz to, ka LM vairāk nekā gadu nav spējusi rast ne dialogu ar speciālistiem, ne risinājumu bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu reformai.
Tas esot novedis pie tā, ka pašvaldību reformu priekšvakarā valstī nav skaidri formulētas nākotnes nedz bērnu tiesību aizsardzības jomā, nedz bāriņtiesu tālākā attīstībā. Tāpēc LM vadība esot zaudējusi ne tikai sociālā darba speciālistu un sociālo darbinieku, bet arī bāriņtiesu speciālistu uzticību.
Visā Latvijā bāriņtiesas savus ikdienas pienākumus veic roku rokā ar sociālajiem dienestiem. Jebkura nestabilitāte sociālā darba jomā atstāj iespaidu arī uz bāriņtiesu jomu.
Tāpēc LBDA pievienojas Sociālo darbinieku biedrības aicinājumam apstādināt “nepārdomāto un, ļoti iespējams, pretlikumīgo” Finanšu ministrijas (FM) un LM iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu un neraksturīgu funkciju – vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu atbilstību trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, teikts vēstulē.
LBDA uzticību LM zaudējusi arī, pamatojoties uz ilgstošu sadarbības trūkumu ar bāriņtiesu speciālistiem, kuri jau vismaz gadu nevar sagaidīt publiski pasludinātās Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformas aprises, kuras “ēnā”, neraugoties uz dažādu līmeņu amatpersonu publiski pausto kritiku, bāriņtiesām ir jāturpina darbs.
Vēstulē norādīts, ka bāriņtiesas turpina pieņemt sarežģītus lēmumus, šķirot bērnus no ģimenēm, aizstāvot bērnu un aizgādnībā esošu personu likumiskās intereses tiesās un sniedzam atzinumus bērnu interesēs, kas būtiski ietekmē bērnu un ģimeņu dzīves kvalitāti visā Latvijā.
Turklāt Covid-19 ierobežojumu laikā bāriņtiesas bija vienas no retajām iestādēm, kas nodrošināja darba nepārtrauktību un devās pie iedzīvotājiem uz viņu dzīvesvietām. Arī pašreizējos apstākļos bāriņtiesas turpinot strādāt.
2019.gada jūlija vidū LM sāka darbu pie bērnu tiesību aizsardzības reformas, kuras ietvarā bija paredzēts izstrādāt jauno bāriņtiesu darbības formātu un nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, kas varētu sekmīgi darboties, ieviešot administratīvi teritoriālo reformu, nodrošināt bāriņtiesu funkciju īstenošanas nepārtrauktību.
Darbs pie reformas norisinājās, nesadzirdot LBDA viedokli un pieņemot lēmumus aiz slēgtām durvīm. Tā rezultātā tika izstrādāti sasteigti un nekvalitatīvi dokumenti, tai skaitā informatīvais ziņojums “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” un grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas nav saskaņoti un patlaban netiek virzīti skatīšanai valdībā, norāda asociācijā.
Informatīvais ziņojums un piedāvātie grozījumi Bāriņtiesu likumā esot saņēmuši ļoti daudz kritikas saskaņošanas procesā, tai skaitā Pārresoru koordinācijas centra, Tieslietu ministrijas (TM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumus. Vienlaikus LBDA norāda, ka šis ziņojums nav bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides darba grupas ziņojums, jo tajā nav ņemti vērā darba grupas dalībnieku ieteikumi.
LBDA uzskata, ka pašlaik pastāv reāls risks, ka, sākoties administratīvi teritoriālajai reformai un tās laikā, bāriņtiesu darbs var apstāties, kas izraisīs nelabvēlīgas sekas arī vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu sistēmā. LM sagatavotais informatīvais ziņojums par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi nesniedz redzējumu pašvaldībām par bāriņtiesu nākotnes veidolu, darba standartiem un nākotnes funkcijām, kā arī pārmaiņu procesu vadību, uzskata LBDA.
LM organizētais bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju audits darba grupās tika prezumēts kā visu dienestu un bāriņtiesu funkciju audits, nevis tāds audits, kas pārbauda faktus, kurus jau ir vienreiz analizējusi Valsts kontrole, skaidro asociācijā, norādot, ka rezultātā auditorkompānijai uzdots auditēt tikai vienu no bāriņtiesu darbības jomām – aizgādības tiesības.
Pat nesagaidot šī audita rezultātus un ieteikumus, sociāliem dienestiem bez iespējamām audita rezultātā analizējamām funkcijām tiek pielikta vēl viena funkcija, sašutusi asociācija.
Līdz ar to rodoties pamatotas šaubas par audita rezultātu un tā rekomendāciju ietekmi uz bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju izvērtējumu un bērnu tiesību aizsardzības funkcijas nodrošināšanu valstī. Ja šādas ietekmes nav, tad auditam iztērētie valsts budžeta līdzekļi būs prettiesiski izšķērdēti, vēstulē skaidro LBDA.
2019.gada 9.augustā pēc LPS un LBDA iniciatīvas notika tikšanās ar labklājības ministri Petraviču, kur asociācija norādīja, ka LM ar nozares iestādēm un profesionāļiem komunicē caur presi, un aicināja uz dialogu un konstruktīvu problēmu risināšanu. Taču tagad LBDA norāda, ka ir vairākkārt pārliecinājusies, ka LM nevēlas komunicēt ar jomas profesionāļiem.
LBDA vērš uzmanību arī uz to, ka netiek risināts jautājums par sistēmisku bāriņtiesu darba pilnveidi, attīstību un uzlabošanu. To norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa šā gada 24.septembrī TM organizētajā forumā “Pārmaiņu laiks bērnu tiesību aizsardzībā: kā sasniegt rezultātus?”.
Krūmiņa norādīja, ka pēc Valsts kontroles audita bāriņtiesās un ziņojuma “Atņemtā bērnība: Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē” publiskošanas LM pēdējo gadu laikā un noteiktajos termiņos nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ziņojumā noteiktajiem uzdevumiem un ieteikumiem.
Jau vēstīts, ka pirms gada LBDA norādīja, ka lēmumus par bāriņtiesu reformu pieņem kur citur, ne LM apstiprinātājā darba grupā.
Zīvere pērn aģentūrai LETA teica, ka 26.septembrī darba grupā panākta vienošanās par divu reformas modeļu izstrādi, bet 30.septembrī Petraviča paziņojusi, ka Latvijas bāriņtiesu reformēšanai izmantos Lietuvas pieredzi. “Es nejūtu, ka darba grupā tiktu ievēroti demokrātijas principi,” sacīja Zīvere.
LM pērn rosināja bāriņtiesu funkcijas sadalīt divās daļās – lemjošajā un sociālā darba daļā. Tiek plānots, ka valsts pārziņā būs Centrāla bērnu tiesību aizsardzības iestāde, kurā iekļausies esošā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bāriņtiesu lemjošā daļa. Savukārt pašvaldību pārziņā būtu esošais sociālais dienests un bāriņtiesu sociālā darba daļa.
LM plāno, ka Centrāla bērnu tiesību aizsardzības iestāde atradīsies Rīgā un tai būs vairāki reģionālie centri visā valstī, piebilda Zīvere.
