Arī Latvijai būs jāmaksā par “Breksitu” 0
Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Latvijas muitai varētu būt nepieciešami papildu darbinieki, lai nodrošinātu sagaidāmo vērā ņemamu muitas formalitāšu un kontroles pieaugumu.
Ja Izstāšanās līgums tiks ratificēts, spēkā stāsies pārejas periods līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz kuram saglabāsies uz ES vienotā tirgus nosacījumiem balstītas attiecības jeb visi brīvas preču un pakalpojumu tirdzniecības nosacījumi. Ja Izstāšanās līgums netiek apstiprināts, tad pārejas perioda nosacījumi netiks piemēroti un no 2019. gada 30. marta Apvienotā Karaliste kļūst par tā saucamo trešo valsti jeb valsti ārpus ES, kas nozīmē, ka tirdzniecības attiecības tiks balstītas uz Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu nosacījumiem.
Tas nozīmēs, ka tiks piemērotas visas importa un eksporta formalitātes, iekasēti muitas, akcīzes, pievienotās vērtības nodokļi.
Muitas atļaujas, kurās iekļauta Lielbritānija, būs jāsaņem no jauna, un arī pretēji – Lielbritānijas izsniegtās muitas atļaujas vairs nebūs derīgas ES.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sabiedrisko attiecību daļā “LA” uzsvēra, ka, ņemot vērā Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo skaitu un to saikni ar Latviju, gan uz un no Apvienotās Karalistes ceļojošo pasažieru, gan ienākošo un izejošo pasta sūtījumu skaitu, darba apjoma palielinājums būtiski ietekmēs muitas darbu.
Darba apjoms palielināsies muitas dokumentu noformēšanā, pieaugs muitas fiziskās kontroles pasākumu intensitāte, būs biežāk jāveic muitas risku analīze, muitas tarifu un nodokļu maksājumu piemērošana un kontrole, kā arī tranzīta un eksporta procedūru kontrole. Lai nodrošinātu šos procesus, VID Muitas pārvaldei būtu nepieciešamas papildu 48 amata vietas.
Visu jaunizveidoto amata vietu kopējais atalgojums gadā paredzēts 978 199 eiro. Tas aprēķināts, ņemot vērā amata saimei un līmenim atbilstošās mēnešalgu grupas 3. kategorijas maksimālo mēnešalgu.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Apvienotā Karaliste ir Latvijas sestais lielākais eksporta partneris. 2017. gadā imports Latvijā no Apvienotās Karalistes bija 286 miljoni eiro, kas ir 10 procenti no kopējās Latvijā importēto preču vērtības no trešajām valstīm, savukārt eksports – 547,40 miljoni eiro, kas ir 18 procenti no kopējās eksporta vērtības uz trešajām valstīm.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir veikti aprēķini par breksita iespējamo ietekmi uz nepieciešamo pedagogu skaitu tā saucamajās Eiropas skolās. Eiropas skolas izveidotas gan Luksemburgā un Beļģijā, gan arī citās ES valstīs, kurās atrodas ES iestādes vai aģentūras un citas institūcijas. Angļu valodas plūsmā, ko šobrīd nodrošina un finansē Lielbritānija, attiecīgās klašu grupās pārsvarā mācās skolēni, kuru dalībvalstis nenodrošina savu valodas plūsmu vai pēc paša vēlēšanās.
Arī Latvijas skolēni bieži vien izvēlas angļu valodas plūsmu, ko šobrīd līdzfinansē Lielbritānija.
Ja tas vairs nenotiks, lielākas izmaksas gulsies arī uz Latvijas pleciem. Tāpat naudu vajadzēs Pārtikas un veterinārajam dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam, kuros arī breksita gadījumā paredzēta jaunu darba vietu izveide.
Ārlietu ministrija brīdinājusi: ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu laikā Latvijas budžetā būs jāparedz papildu tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro. Lielbritānijas premjere Terēza Meja iepriekš norādījusi, ka balsojums Lielbritānijas parlamentā par panāktās vienošanās apstiprināšanu notiks nākamnedēļ, 15. janvārī.
