Arī Latvija aicina EK paātrināt jaunu klimata mērķu izvirzīšanu 2030.gadam 0
Divpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstis aicinājušas Eiropas Komisiju (EK) paātrināt jaunu klimata mērķu izvirzīšanu 2030.gadam, lai tiek kalpotu par ambiciozu piemēru nākamajā globālajā klimata jautājumiem veltītajā samitā, liecina EK nosūtīta vēstule, kas nonākusi ziņu aģentūras “Reuters” rīcībā.
Vēstules parakstītāju vidū ir arī Latvija.
EK vēlas šogad izvirzīt stingrākus klimata mērķus 2030.gadam, paredzot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 50% līdz 55%, salīdzinot ar 1990.gadu. Pašreizējais minimālais mērķis ir 40%.
Vēstulē EK aicināta nākt klajā ar plānu krietni pirms novembrī gaidāmā ANO klimata samita, lai ES dalībvalstīm būtu laiks vienoties par mērķi emisijas samazināšanai.
“Ja faktam, ka ES izvirzās priekšplānā, būs ietekme, tad tam jānotiek ne tikai pirms samita, bet krietni pirms tam,” aģentūrai “Reuters” norādīja vēstules iniciators, Dānijas klimata ministrs Dans Jergensens.
Parīzes vienošanās dalībvalstis novembrī Glāzgovā tiksies ANO klimata konferencē “COP26”, kur tām būs jāvienojas par stingrākiem mērķiem emisijas samazināšanai.
Noslēdzot Parīzes vienošanos, katra valsts apņēmās samazināt ogļskābās gāzes emisiju, taču šie solījumi, kopā ņemot, nespēs apturēt no globālās sasilšanas pieauguma par aptuveni trim grādiem pēc Celsija līdz gadsimta beigām. Tas būtu krietni vairāk, nekā zinātnieki uzskata par pieļaujamu, ja vēlamies izvairīties no vispostošākajām klimata pārmaiņu sekām.
Vēstulē, kas adresēta EK viceprezidentam Fransam Timmermansam, teikts, ka diskusijām starp ES dalībvalstīm par mērķi 2030.gadam būtu, vēlākais, jāsākas jau jūnijā. Tas savukārt nozīmē, ka EK līdz tam jānāk klajā ar savām rekomendācijām un plānu.
“Tādēļ mēs iedrošinām Eiropas Komisiju prezentēt 2030.gada klimata mērķu plānu pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, līdz 2020.gada jūnijam, lai veicinātu savlaicīgas diskusijas,” norādīts vēstulē.
Tajā teikts, ka vienots Eiropas bloks varētu radīt impulsu, kas valstīm visā pasaulē nepieciešams, lai izvirzītu ambiciozākus mērķus.
“Pašreiz mēs esam situācijā, kurā mēs baidāmies, ka nepaspēsim laikā, jo Komisijas grafiks neietver priekšlikumu līdz septembrim,” norādīja Jergensens.
Vēstuli parakstījušas Dānija, Somija, Zviedrija, Spānija, Itālija, Nīderlande, Luksemburga, Austrija, Portugāle, Slovēnija, Latvija un Francija.
