Viltus ziņa. Arī komjaunieši bija “nacisti”? 8
“Nacisma atdzimšanas” saskatīšana jebkurā patriotiskā, valsts svētkiem veltītā lāpu gājienā, kas sarīkots Baltijas valstīs vai Ukrainā, ir viena no iecienītākajām un izplatītākajām Krievijas nomelnojošās propagandas metodēm. To piekopj ne tikai kaimiņzemes ziņu vietnes, bet pat amatpersonas.
“Dažās valstīs atkal tiek rīkoti lāpu gājieni nacionālistisku lozungu pavadībā, bet cilvēki ar esesiešu uzšuvēm iziet parādēs. (..) Tiek pieņemti absolūti amorāli likumi, kā tas nesen notika Latvijā, kur nacistiskie noziedznieki, kam visas rokas ir nevainīgu upuru asinīs, tiesībās tiek pielīdzināti tiem, kas atbrīvoja pasauli no brūnā mēra,” šā gada 17. janvārī, piebilstot, ka “indīgais nacistu ideoloģijas dadzis” Latvijā esot dzīvelīgs, paziņoja Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – spīke-re Valentīna Matvijenko. Arī nacionālā naida kurināšanā apsūdzētais Aleksandrs Gapoņenko savā bēdīgi slavenajā intervijā “Baltija ugunī: no neonacistu lāpu gājieniem līdz liela kara sākšanai” Krievijas vietnē “Notum.info” pirms dažiem gadiem izrunājās par lāpu gājieniem Igaunijā un Latvijā kā neonacisma un nācijas militarizācijas izpausmi, kas liecinot par “etnisko tīrīšanu” gatavošanu. “Latvijā šāda veida gājienu nācās novērot 11. novembrī pagājušā gada valsts svētkos – Lāč-plēša dienā. Galvaspilsētas ielās vakarā iznāca kādi divdesmit tūkstoši cilvēku ar lāpām un viņi kliedza “Mēs, latvieši!”, “Latviju – latviešiem”. Ziniet, man šī aina atgādināja Lenijas Rīfenštāles filmu “Gribas triumfs” par to, kā nacistu vadība pirms Otrā pasaules kara sākuma burtiski zombēja vāciešus, lai tie ietu un noliktu savas galvas par augstākās nācijas interesēm,” prātoja Gapoņenko. Jāpiebilst, ka viņa minētie saukļi 11. novembra lāpu gājiena laika videoierakstā nav dzirdami.
“Sputņik”, rakstot par 2017. gada 18. novembrī Nacionālās apvienības rīkoto lāpu gājienu no Kārļa Ulmaņa pieminekļa līdz Brīvības piemineklim, deva diezgan skaidru mājienu, ka “Visu Latvijai” esot ņēmusi piemēru no “Trešā reiha hitleriešiem”, ja jau gājiena laikā dziedātas leģionāru dziesmas. Jāpiebilst, ka arī Latvijas krievu rakstnieks Aleksandrs Jevdokimovs pirms gada tajā pašā dienā intervijā vietnei “RuBaltic.ru” paziņoja: “Vispār tāda forma kā lāpu gājiens man šķiet ārkārtīgi neglīta un sevi sakompromitējusi vēl nacistiskās Vācijas laikos. Man šķiet, ka pieklājīgā sabiedrībā, kas rūpējas par savu reputāciju, lāpu gājieniem nav tiesību pastāvēt.”
Atmaskojums
Bez šaubām, masu lāpu gājieni bija arī viens no Ādolfa Hitlera nacistiskās Vācijas ideoloģijas un propagandas izpausmes veidiem, tomēr tāpēc vien nekur pasaulē lāpas netiek uztvertas kā nacisma simbols. Jevdokimovs un viņa domubiedri laikam aizmirsuši, bet daudzi droši vien vēl atceras, ka no antīkajiem laikiem nākušais paradums tika aktīvi izmantots pat pēckara PSRS. Neviens nesaskatīja “nacismu” ne komjauniešu, ne “Darba rezervju” vai augstskolu studentu lāpu gājienos, kas drīz pēc kara tika rīkoti 50. – 60. gados un arī vēlāk. Sacīsim, Valmierā padomju okupācijas gados komjaunieši tradicionāli 22. decembrī maršēja ar lāpām cauri visai pilsētai pie pieminekļa 1919. gadā “pēc buržuāziskās kara tiesas sprieduma nošautajiem 11 Valmieras komjauniešiem”. Lāpu gājieni padomju režīmam bija absolūti pieņemama masu vienošanas forma, un nevienam tā nešķita ne “neglīta”, ne “sakompromitēta”.
Augstskolu studentiem tas visos laikos bijis viens no svinību atribūtiem. Vecos rakstos var atrast, ka, piemēram, 1912. gada 1. oktobrī plkst. 18.30 Rīgas Politehnikuma studenti devušies svinīgā lāpu gājienā par godu savas mācību iestādes pastāvēšanas 50. gadadienai. Korporāciju pārstāvji ar lāpām soļoja no tobrīd jaunās Politehnikuma, tas ir, mūsdienu LU, ēkas uz veco, kas pēc mūsdienu numerācijas atradās Krišjāņa Barona ielā 14.
Un nez vai “Sputņik” un tai līdzīgām vietnēm celtos roka, lai kritizētu, piemēram, Izraēlu, kur lāpas ir Neatkarības dienas obligāta sastāvdaļa. Izraēlā 9. aprīlī svinīgi, īpašā ceremonijā tiek aizdegtas 12 lāpas – katrai Izraēlas ciltij par godu. Aizdegt lāpas “Izraēlas valsts slavai” ikkatram pilsonim ir liels gods, tāpēc katru gadu svinīgajai ceremonijai izvēlas 12 personas ar īpašiem nopelniem. Vēl vairāk, arī 24. aprīlī, ko Izraēlā atzīmē kā Holokausta upuru piemiņas dienu, ap saulrietu Jeruzalemē notiek lāpu gājiens uz “Jad Vašem” holokausta piemiņas memoriālu. Šajā gājienā piedalās augsta ranga Izraēlas civilās un militārās amatpersonas. Tāpat lāpu gājieni dažādu svinību laikos notiek arī citās valstīs.
