Pietrūkst ”saimnieces acs”! 1
Dzejnieku finanšu stāvoklis jāpēta atsevišķi. Sniegšu tikai nelielu ieskatu, jo cipari vēstulēs pieminēti regulāri.
1913. gada sākumā Aspazija raksta finanšu pārskatu un izsaka izbrīnu, ka aizgājušais gads prasījis lielus izdevumus un ka “.. mums tagad katram pa sevi lielāki izdevumi nekā abiem kopā”. Dzejniece atzīst, ka viņa tagad nesaimnieko, tas ir, nepērk, negatavo, pietrūkst “saimnieces acs”. Šos izdevumus viņa izjūt kā “morālisku pliķi” un izsaka vēlmi iekrāt un sašaurināties. Te jāpiebilst, ka Rainis 1912. gadā izlietojis 3800 franku – arī izsakot izbrīnu, ka “agrāk mums abiem kopā nebij ne pilni 3000”.
Janvāra sākumā rakstniece Anna Brigadere no Latvijas atsūta savāktos 1160 rubļus un 33 kapeikas (3087 frankus). Teksts rakstīts uz kartītes, kas attēlo tiltu pār Daugavu ar uzrakstu krievu valodā “novij most”. Aspazija Rainim to dažas dienas vēlāk komentē: “No Brigaderu Annas šorīt saņēmu … 1160. Tik savādi ap dūšu, nevaru iedomāties, ka tā nauda man pieder. ” Rainis 1913. gada 1. martā raksta: “Naudas nu jau ir 2800 r… Vēl nāks no teātriem. Tad būs 3500 r. Neturi naudu mājās, noliec savā bankā uz tekoša rēķina.”
Arī Aspazija veic savu finansiālā stāvokļa uzskaiti un ir izbrīnīta, ka summa sasniedz 5500 frankus: “.. Tā nauda man nāk no lieka, negaidīta, un es priecājos..” Neaizmirstot piebilst: “Kāds Tavs rēķins?” Aspazijai un Rainim katram ir savs naudas maks. Savstarpējie parādi tiek arī uzskaitīti: par spirtu, alu, cukuru un pienu. Dienas gaitu apraksts atklāj sīkās sadzīves problēmas, veselības stāvokli, dziļi intīmus un sievišķīgus jautājumus. “Paņem līdzi priekš manis, kas lielajā kurvī. Zilo kostīmu un to zaļo kleiti – ja vari arī.”
Vai šodien ir svarīgi zināt, ko ēda Aspazija? Vienīgi – apmierinot ziņkāri: “Pusdienas ēdu pie savas saimnieces, saknes un 2 reiz nedēļā gaļu. Nejūtos šodien labi. Vakar ieēdu cūkas karbonādi uzceptu, bij pacieta un tādēļ nakti negulēju.” – “Augļi te labi – ķirši un skaistas aprikozes.” Interesanti ir apraksti par to, kā Aspazija pavada brīvo laiku. Jūlijā viņa vairākkārt apmeklē kino, skatoties gan filmu “Dzīvais mironis”, gan “Quo vadis”. Arī septembrī kino tiek apmeklēts, jo “kinā nāks Amors un Psihe”.
Pētniekam dzejnieku korespondencē būtiskākie ir fakti, kas atklāj daiļrades peripetijas, bet no personību izpratnes viedokļa šie muzejiskie materiāli sniedz ieskatu aizkadru dzīvē, padarot lielo Raini un Aspaziju cilvēciski dzīvus.
