“.. priecāties par Tavu prieku” 1
Visu mūžu Aspazija bijusi Raiņa daiļrades pirmā vērtētāja. Cik daudz mīlestības, sirds siltuma un patiesuma ir viņas vārdos! Janvāra vidū dzejniece saņem sūtījumu ar Raiņa “Galu un sākumu”. Lasot dzejniecei nemitīgi rit pār vaigiem asaras un viņa atzīst “.. Te nu Tu pats esi tas debesu dzejnieks. Visa manas dzīves cenšanās un ciešākā saite starp mums bij, ka es varēju likt Tev pašam ticēt. (..) Manas domas tagad par Tevi: lirikā Tu esi klasiķis, dramā romantiķis. Tava lirika ir skulptūra, drama glezniecība. (..) Tu esi tik liels, ka savieno abas,” raksta Aspazija.
1913. gadā, latviešu inteliģences un it sevišķi rakstnieču Annas Brigaderes, Ivandes Kaijas rosināta, tiek atzīmēta Aspazijas 25 gadu literārās darbības atcere. Arī Raiņa dzejoļu krājumam “Tālas noskaņas zilā vakarā” ir jubilejas gads – 10. Un dzejnieks šo faktu vairākkārt piemin, domādams par “lētu novilkumu”. 1913. gada jubileja Aspazijai ir nozīmīgs notikums. Abu dzejnieku sarakstē jau no gada sākuma pieminēts gaidāmais svinīgais sarīkojums. Rainis 2. janvārī raksta: “Manu mīļo sirdsziediņ, es pilnā domāšanā, ko un kā rakstīt par Tevi Tavā jubilejā..”
Februārī Aspazija ir saņēmusi viņai veltīto Raiņa darbu un novērtē to atzinīgi: “Izlasīju Tavu prologu Pīpiņam. Brīnum skaists un dikti mīļš, lai paraud lasot.” Janvārī Aspazija, saņēmusi no Raiņa vairākas kartītes, atzīstas: “.. es esmu mierīgāka, kaut gan prieka un spēka sajūtas man vēl trūkst..”
Gaidāmā jubileja raisa Aspazijā pārdomas par nodzīvoto laiku, atsauc atmiņā māti – izrādās, dzejniece īsti nekad nav priecājusies pati sev. Bet pēc iepazīšanās ar Raini Aspazija priecājusies dzejnieka prieku, pilnīgi sevi aizmirsdama un uzskatīdama par normu: “.. priecāties par Tavu prieku kā par savu.”
