Arī jumtiem ir sava mode: Mūsdienās apvieno vairākus jumta veidus 0
Šobrīd var izvēlēties mājai būvēt ļoti dažādus jumtu tipus: vienslīpnes, divslīpņu, četrslīpņu, daudzslīpņu, mansarda jumtu, kupolveida jumtu vai jumtu ar torni. Mūsdienu arhitektūrā bieži vien apvieno vairākus jumta veidus.
Jumtu modē var izdalīt vairākus virzienus: tradicionālo, klasisko, ekonomisko, plakano, ekoloģisko un unikālo. Latvijas apstākļiem tradicionālie jumtu segumi var būt no salmiem, niedrēm, krijām (egļu mizas), dēļiem, skaidām, lubiņām un šķindeļiem. Par klasiskiem uzskatāmi māla dakstiņu un valcētā skārda jumti. Ekonomiski ir mīksto bituma plākšņu un metāla dakstiņu klājumi. No jaunlaiku jumtu ekoloģiskākajiem risinājumiem var minēt “zaļos” jumtus, kas ir moderno tehnoloģiju inspirēts tradicionālais jumta velēnu segums. Pie neparastākiem jumtiem pieskaitāmi stikla vai dekoratīvie jumti, kam daļas nokrāsotas vairākos toņos un veido ornamentu, kā arī baltas krāsas materiāla izmantošana.
Jumtu konstrukcijas
Vienkāršākais ir vienslīpnes jumts, kuram nav kores un jumta plaknei nav lauzuma. To visbiežāk izmanto saimnieciskām ēkām (piemēram, malka šķūnīšiem), taču prasmīgs arhitekts var izveidot arī interesantu dzīvojamo māju. Vienslīpes jumts nav piemērots ēkām, kuru platums pārsniedz desmit metrus, jo viss nokrišņu ūdens lietus laikā tiek novadīts uz vienu pusi. Lai to savāktu, jāierīko apjomīgas ūdens aizvadīšanas sistēmas. Tiesa, tas jādara tikai vienā mājas pusē. Mūsdienu arhitektūrā vienslīpes jumtu dažreiz arī izmanto kā sarežģītāka jumta sastāvdaļu, panākot oriģinālus mājas apjomu risinājumus. Veidojot šādu segumu, jumta slīpums nedrīkst būt pārāk stāvs, jo tad lejas galā izveidosies pārāk zemi griesti. Parasti tur izvieto tehniska rakstura telpas (tualeti, vannas istabu, noliktavu vai virtuvi). Vienslīpnes ir arī mājai vienā pusē piebūvētais jumts, kas papildina divslīpņu jumta segumu.
Nākamais pēc sarežģītības pakāpes ir divslīpņu jumts, kas īpaši piemērots mazstāvu apbūvei. Jumta kore veido augšējo horizontālo jumta plakņu sadures līniju. Nokrišņi notek no katras plaknes uz leju, tā ka mājai katrā pusē jāizveido lietusūdeņu savākšanas sistēma.
Divslīpņu jumts ir praktisks, drošs, vienkārši izveidojams, un to var pārsegt ar jebkuru slīpam jumtam domātu klājumu. Divslīpņu jumtus jumiķim ir vienkāršāk uzlikt nekā četrslīpņu konstrukciju. Tie veido lielāku brīvo platību zem jumta un nodrošina labākas piekļuves iespējas visiem jumta konstrukcijas elementiem. Tomēr saimniekam nepieciešams mājas galos izbūvēt sienas, kas izmaksās dārgāk nekā jumta segums.
Divslīpņu jumtam var būt nošķelti gali, veidojot Latvijā ierastu mājas jumta kompozīciju. Daži to saista ar Kurzemes tradīciju veidot jumtam plūdlīniju formu, lai bargie piejūras vēji tam vieglāk pārskrien pāri. Īpatnējs ir asimetriskais jumts, kam viena puse ir īsa un stāva, bet otra – garāka un lēzenāka. Dažkārt šādās ēkās zem augstās jumta daļas ierīko divus apdzīvojamus stāvus, bet zem lēzenā – tikai vienu.
Katram jumtam ir atbilstoša izmēra jumta nojumes, kas ļauj visā jumta perimetrā ierīkot ūdens notekas. Jumtam var būt divu veidu noteces – ārējās vai iekšējās. Ārējās noteces ir notekcaurules mājas ārpusē, ko pārsvarā liek slīpajiem jumtiem. Iekšējās notekcaurules izmanto plakanajiem jumtiem, un tās savāc ūdeni jumta iekšpusē un pa stāvvadiem novada lejā. Standarta konstrukcijā izciļņa garums virs gala sienas (piemēram, 45 cm) ir mazāks par nojumes garumu (parasti no 90 cm līdz 1,2 m). Tādējādi divslīpņu jumts var nodrošināt tikpat labu sienu un logu aizsardzību kā četrslīpņu teltsveida jumts. Tas arī pasargā nama sienas no tiešas lietus ietekmes un arī no saules, kas ir ļoti būtiski karstās vasarās. Platas nojumes noēno sienas, iekštelpas mazāk uzsilst un samazinās izdevumi telpu vēdināšanai.
Ja divslīpņu jumtam sānos ir lauzums, veidojas tā saucamais mansarda jumts. To veido četras jumta plaknes – katrā mājas pusē pa divām. Zemākās no tām ir stāvākas un aprīkotas ar logiem. Augšējā kore var būt stipri lēzenāka. Šī jumta konstrukcija ir iecienīta, jo ļauj iegūt labas papildu telpas apdzīvojamiem bēniņiem.
Četrslīpņu jeb teltsveida jumts veidojas uz parastas taisnstūra veida mājas. Tā ir ievērojami sarežģītāka konstrukcija, bet vienlaikus arī arhitektoniski interesantāka. Individuālajā būvniecībā tā nav ļoti izplatīta komplicētības un samērā augsto izmaksu dēļ. Trīsstūra slīpnes dēvē par sānu slīpnēm, bet to šķautnes par jumta seguma slīpņu krustojumiem. Slīpņu krustojumi sākas pie ēkas ārējiem stūriem un virzās līdz jumta korei. No šīs jumta konstrukcijas nokrišņu ūdens tiek novadīts uz visām četrām pusēm teknēs, kas izvietotas pa perimetru visapkārt mājai. Visām četrām plaknēm raksturīgs vienāds slīpuma leņķis, kas nodrošina to simetriju attiecībā pret ass līniju. Interesanti izskatās piramīdas veida jumts, kura ekstravagantā izskata dēļ bieži ierīko kā tradicionālas jumta konstrukcijas papildu elementu vai to izbūvē mazām četrstūra ēkām. Daudzslīpņu teltsveida jumtiem raksturīga vissarežģītākā seguma elementu kombinācija ēkas konstrukcijas dēļ. Sienām atrodoties dažādos stāvokļos, pieaug jumta plakņu skaits. Visas jumta kores atrodas starp zem tām esošajām paralēlajām sienām. Ēkas jumta plakņu zemākajos iekšējos stūros slīpnes savieno jumta sateknes, kas ir sarežģīta jumta seguma vājākā vieta. Ūdens caurtecēšanu aizkavē sabirušas lapas un citi gruži, kas veicina metāla jumta klājuma rūsēšanu. Tādēļ ir būtiski regulāri kopt jumtu un sekot, lai netiek piegružota ūdens noteka, taču vēl svarīgāk ir novērst gružu savākšanos jumta sateknē.
Kļūdas jumtu izbūvē
Pirms iegādāties jumta segumu, ieteicams konsultēties pie to izplatītājiem, lai noskaidrotu, kādām jumtu konstrukcijām un kādiem slīpumiem ir izmantojams izvēlētais segums. Bieži vien būvprojektos nav paredzētas teknes un cilvēki tās uzliek, nekonsultējoties ar speciālistiem. Izvēloties nepareiza diametra teknes, rodas problēmas, ja tās nespēj novadīt visu ūdeni un tas tek pāri. Ja teknes uzliek par zemu, ūdens no jumta šļācas pāri, bet, ja uzliek par augstu, sniegs šļūcot no jumta tās nolauž.
Slapju koku izmantošana ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām jumtu būvniecībā. Kokmateriālos jābūt mazāk nekā 18% mitruma. Slapjš koks vieglāk deformējas svara iedarbībā, kā arī žūstot var sākt vērpties, radot konstrukcijās papildu spriedzi. Būvējot jumtu, jāievēro būvprojekts, nedrīkst izmantot mazāka izmēra kokmateriālu, jo nesošajai konstrukcijai jābūt pietiekami stingrai. Līdzīgi ir ar bioloģiski bojātiem kokiem, kas var radīt problēmas. Masīvās konstrukcijas jāsavieno kopā ar bultskrūvēm. Ieteicams izmantot cinkotos vai nerūsējošā tērauda stiprinājumus, kas ir dārgāki, bet to kalpošanas laiks ir ilgāks.
