Arī Igaunijā tas izvērtīsies kā skandāls? Šīs valsts premjere vairākus desmitus reižu izmantojusi privāto lidmašīnu 201
Pēdējo trīs gadu laikā premjerministre Kaja Kallasa (Reformu partija) privāto lidmašīnu izmantojusi 28 reizes, kopējām izmaksām veidojot 889 895 eiro, no kurām aptuveni pusi atmaksājusi Eiropas Savienība. Valdības mediju padomniece Helēna Uldriha aģentūrai ERR pastāstīja, ka Igaunijas valsts par čarterreisiem trīs gadu laikā kopumā samaksājusi 467 706 eiro, bet Eiropas Savienība – 422 189 eiro.
“15 reizes ir bijuši čarterlidojumi uz Eiropas Savienības Padomes sanāksmēm, kuru izmaksas lielā mērā sedz Padome, jo sanāksmju laiks un ilgums ir neprognozējams. Aptuveni trīs gadu laikā kopumā 13 čarterlidojumi bijuši nepieciešami arī citreiz, lielākoties ārpolitisko un drošības situāciju dēļ,” sacīja Uldriha, atzīmējot, ka kopš 2021.gada 26.janvāra līdz šim premjerei bijušas 66 ārvalstu vizītes.
Parasti premjerministres delegācija galamērķa sasniegšanai ir izmantojusi regulāros reisus un vienmēr tie ir pirmajā vietā. “Premjers pārsvarā ceļo ekonomiskajā klasē,” sacīja Uldriha. Pāris reizes premjere ar prāmi braukusi arī uz Somiju.
Uldriha portālam minēja piemēru, ka pagājušā gada jūnijā premjerei bija jābrauc apmēram 30 stundas no Tallinas uz Londonu, lai tiktos ar Lielbritānijas premjerministru, ārlietu ministru un aizsardzības ministru, no turienes uz Viļņu, lai tiktos ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Latvijas un Lietuvas premjeriem, un atpakaļ uz Tallinu.
Viņa stāstīja, ka divas reizes nācies rezervēt speciālo lidojumu, jo plānotais lidojums tika atcelts pēdējā brīdī, un otru reizi tāpēc, ka samita dēļ visa galamērķa valsts gaisa telpa bija slēgta regulāriem lidojumiem. Čārterreiss bija vienīgais veids, kā tur nokļūt.
“Tikai retos gadījumos tiek izmantoti čārterlidojumi, lai nogādātu premjerministri uz svarīgu valstu vai valdību vadītāju sanāksmēm uz galamērķiem, ar kuriem Igaunijai nav gaisa savienojumu, vai uz kuriem regulārie reisi nevar sasniegt laikus, vai par saprātīgām izmaksām.” skaidroja mediju padomniece.
“Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā Igaunijas premjerministrei ir bijusi ārkārtīgi liela augstākā līmeņa starptautiskā mijiedarbība ar citiem valstu un valdību vadītājiem; ir notikušas daudzas tikšanās, lai saskaņotu kopīgus lēmumus; ārkārtīgi liela interese par mūsu pozīcijām, un tikpat nepieciešams ir bijis pašiem prezentēt savas ārpolitikas un aizsardzības politikas pozīcijas,” viņa sacīja.
Uldriha teica, ka tikšanās ar lielvaru un sabiedroto līderiem bijušas biežākas nekā jebkad, un mainījies tikšanos organizāciju raksturs.
“Ārkārtas un drošības situācijās vizītes un tikšanās netika plānotas laikus. Kopš 2022. gada februāra zvani uz vizītēm tiek veikti īsā laikā, apmēram nedēļu iepriekš, bieži vien tikšanās laiki nav noteikti līdz pēdējam brīdim, un tas ir nav iespējams izmantot plānotos reisus,” raksta aģentūra ERR.
“Piemēram, pēdējo divu gadu laikā Igaunijas premjerministre divpusēji vai šaurā lokā ārpus Igaunijas ir tikusies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Parīzē piecas reizes un vienu reizi Minhenē, bet ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu četras reizes, un trīs reizes ar Lielbritānijas premjerministriem,” viņa sacīja.
Lidojumu cenas kopš pandēmijas perioda ir ievērojami pieaugušas, tāpēc izmaksas katru gadu atšķiras. “Tāpat pandēmijas kulminācijas laikā, 2019. un 2020. gadā, nebija tik daudz ārvalstu vizīšu kā pēdējos divos gados. Pēc pandēmijas reisu skaits atjaunojās lēni, un bieži vien no Tallinas nebija piemērotu savienojumu,” viņa teica.
Savukārt Policijas un robežsardzes pārvalde Ministru prezidentes Kajas Kallasas delegācijai divas reizes – 2022.gada 8.augustā un 2022.gada 10.oktobrī – nodrošinājusi drošu un ātru transportēšanu ar helikopteru, sacīja Uldriha.
“Pirmajā gadījumā premjerministre lidoja vizītē uz Narvu. Helikopters bija nepieciešams laika taupīšanai, lai premjerministre varētu veikt arī visus pārējos dienas pienākumus. 10.oktobrī premjerministre ar PPA helikopteru apmeklēja Narvu kopā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, kuras darba kārtībā bija arī vairākas tikšanās Tallinā,» sacīja Uldriha.
Viņa sacīja, ka PPA helikopteri tika izmantoti tikai izņēmuma gadījumos un tikai tad, ja vienlaikus tika garantētas meklēšanas un glābšanas iespējas. PPA kopumā ir trīs helikopteri.
