Vai ar likumu jāaizliedz mācību līdzekļi, kas var negatīvi ietekmēt izglītojamo tikumisko attīstību? 2
Velga Černoglazova, Druvienas pamatskolas direktore: “Neizprotu šādu Izglītības likuma grozījumu jēgu, jo vismaz mūsu skolā jau šobrīd nav tādu materiālu, kas negatīvi iespaidotu tikumisko attīstību. Izmantojam tikai Valsts izglītības satura centra (VISC) apstiprinātus vai ieteiktus mācību materiālus. Visu mācību līdzekļu izmantošana tiek apstiprināta ar rīkojumu. Tikai vienreiz saņēmām bukletus no kādas nevalstiskās organizācijas, bet nepaguvām tos bērniem izdalīt, kad jau pienāca VISC vēstule, ka tie neatbilstot mācību saturam. Tad arī neizmantojām.”
Solvita Melne, Rīgas Teikas vidusskolas bioloģijas un veselības mācības skolotāja: “Šķiet, ka Saeimas deputāti jauc jēdzienus “tiklība”, “netiklība”, “tikumība” un “netikumība”. Tikums: tā ir taisnīga, ētiska rīcība. Tas ir ļoti plašs jēdziens. Visapkārt tik daudz melu, korupcijas un krāpšanas. Tā arī ir netikumība. Vai tad bērni to neredz? Kā noprotu, deputāti gan vairāk ar šiem grozījumiem iecerējuši regulēt to, ko skolās stāsta par dzimumjautājumiem un seksuālajām attiecībām. Esmu pilnīgi pret tādiem likuma grozījumiem. Uzskatu, ka skolās jau tā pārāk maz runā par šīm tēmām. Skolās vajadzētu skaidrus plānus, kad informējam bērnus par higiēnu, par pubertāti, par izvēli, par slimībām. Runājam atsevišķi ar zēniem un meitenēm, reizēm ar visiem kopā, dažreiz pieaicinām speciālistus. Tas, ka skolēni būs informēti par dzimumjautājumiem, nenozīmē, ka viņi šo informāciju pārbaudīs praksē. Taču bioloģijas stundās ir jārunā par to, ka seksualitāte ir cilvēka neatņemama sastāvdaļa. Skolā izmantojam ne tikai mācību grāmatas, bet arī, piemēram, biedrības “Papardes zieds” materiālus, kuros labi parādīti cilvēku orgāni, pievērsta uzmanība arī psiholoģiskajiem aspektiem.”
Rūta Misāne, Lejasciema vidusskolas bioloģijas, dabaszinību un sociālo zinību skolotāja: “Deputātu iecerētais formulējums ir ļoti neskaidrs. Ja tādu pieņems, skolotājiem būs daudz jādomā, kas tad var kaitēt tikumiskajai attīstībai. Faktiski būs jāizvērtē katrs mācību materiāls. Patlaban skolēniem arī pašiem lieku meklēt materiālus, piemēram, par pubertāti. Ja grozīs likumu, būs jādomā, vai to maz drīkstu darīt, vai skolēni neatradīs ko netikumīgu. Jau tagad skolā par fizioloģiju māca kontekstā ar cilvēciskajām attiecībām. Nedomāju, ka tagad bioloģijā vai sociālajās zinībās māca ko tādu, kas bērniem var kaitēt.”
Una Anaite, Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas bioloģijas skolotāja: “Šie likuma grozījumi šķiet neskaidri. Jo: kas ir tikums? Tikumība ir darbīgums, daiļums, gudrība u.c. Tātad tikumīgs ir arī gudrs. Lai skolēni kļūtu gudri, man viņiem jāsniedz informācija. Bet par ko tad nedrīkstēs stāstīt, ja labos likumu? Vai par seksuāli transmisīvajām slimībām nedrīkstēs stāstīt? Vai attēlus, uz kuriem ir ar čūlām klāti dzimumorgāni, nedrīkstēs rādīt? Bet tieši tādi attēli var likt skolēniem saprast, ka sevi jāsargā.”
Inita Juhņēviča, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja: “Jau šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos, tajā skaitā Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzēta bērnu aizsardzība arī pret jebkādiem līdzekļiem, kas var negatīvi ietekmēt bērnu tikumisko attīstību. Tāpat Izglītības likuma 2. pantā noteikts, ka atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām viņam tiek nodrošināta iespēja tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai. Jau šobrīd sadarbībā ar VISC izskatām jautājumus saistībā ar mācību procesā izmantojamo mācību līdzekļu atbilstību normatīvajiem aktiem, valsts izglītības standartiem un izglītības iestādē īstenotajām izglītības programmām. Atsevišķs un nekonkretizēts uzdevums kontrolēt, vai klasē lietotā informācija un mācību līdzekļi var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību, būtu grūti īstenojams, jo normatīvos nav skaidra un precīza definējuma, kas katrā noteiktā bērna vecumā tiek uzskatīts par tikumiskajai attīstībai kaitīgu.”
