Arī goda un cieņas aizskāruma prasībās aizliedz maksājumu apķīlāšanu 0
Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas nepieļaus maksājumu apķīlāšanu prasībās, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata. Tas attieksies arī uz goda un cieņas aizskāruma prasībām.
Likumā noteikts, ka “to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nav pieļaujama prasībās, kurās prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata”.
Tāpat noteikts, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tiesa vai tiesnesis izvērtē likumā norādītos nosacījumus, ņemot vērā puses iesniegtos pierādījumus un pamatojumu.
Izmaiņas par prasībām, ja prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata, neattieksies uz tādām prasībām, kas būs saistītas ar tiešiem materiāliem zaudējumiem, piemēram, ja ir sabojāts kāds transportlīdzeklis, iepriekš pastāstīja komisijas deputāts Andrejs Judins (V).
Judins šodien apstiprināja, ka, ja, piemēram, žurnāla “Ir” izdevēja aktīvu apķīlāšanas lieta vēl nebūs atrisināta līdz laikam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, tad tie attieksies arī uz šo lietu.
Deputāts gan prognozēja, ka līdz tam šis jautājums varētu būt atrisināts, jo tiesu varas pārstāvji iepriekš norādījuši, ka problēma nav likuma regulējumā, bet gan tiesību normu piemērošanā.
Grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 1.novembrī. Tie vēl jāizsludina Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, nolēmusi apķīlāt žurnāla “Ir” izdevēja aktīvus 22 979 eiro apmērā.
Kā ziņots, Tieslietu ministrija iepriekš apņēmās rosināt grozījumus Civilprocesa likumā, lai goda un cieņas aizskāruma prasībās tiktu izslēgta atbildētāja naudas līdzekļu apķīlāšana, izmantojot citus prasības nodrošinājuma instrumentus.
Augustā Juridiskajā komisijā izcēlās spraigas diskusijas par prasības nodrošinājuma institūtu, apskatot konkrēti žurnāla “Ir” izdevēja AS “Cits medijs” un koncerna “Nordic Partners Limited”, kurā iekļauti arī “NP Foods” grupas uzņēmumi, kontu apķīlāšanu.
“Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele sēdes laikā pauda, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums ir tieša represija pret mediju un tas ir bīstams signāls visiem citiem medijiem un tiesu praksei Latvijā.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) piekrita, ka tiešām pastāv problēmas tiesību normu piemērošanā, norādot, ka apstākļu kopums liecina par normas piemērošanas problēmu, iespējams, pat vienā konkrētā tiesā. “Ir jautājums, vai šādās [cieņas un goda aizskāruma] lietās ir pieļaujami prasības nodrošinājumi, ja ir – tad kāds ir samērīgums,” pauda ministrs.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) uzsvēra, ka Centra rajona tiesas lēmumā nebija neviena vārda par Satversmes 100.pantu, piebilstot, ka šis nav tipisks civiltiesisks strīds. Arī Bērziņš tam piekrita.
AS “Laima” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis sēdē izteicās, ka “likumdošanas normu buķete praksē nestrādā”. Viņš arī piebilda, ka kontu apķīlāšanas gadījumā, ja uzņēmumam nav laba reputācija un tas nevar dabūt aizņēmumu no bankas, tam draud bankrots. “Maksātnespējas procesa administratori jau trin savus zobenus,” bilda Gulbis.
Čepāne pauda, ka vismaz daļā risinājums jāatrod vēl šī parlamenta sasaukuma laikā, atlikušo divu mēnešu laikā veicot neatliekamos grozījumus Civilprocesa likumā.
Jau vēstīts, ka Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Sprūda pieteikumu, nolēmusi apķīlāt žurnāla “Ir” izdevēja aktīvus 22 979 eiro apmērā. Lēmums pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret “Ir” par 2012.gada septembra publikāciju “Maksātnespējas ķēķis”, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Šo tiesas lēmumu asi nosodījusi arī Latvijas Žurnālistu asociācija, mediju nozares pārstāvji un citi.
Jau ziņots, ka patlaban tiesiskā ceļā tiek risināts civiltiesisks strīds starp Daumantu Vītolu un “Menard Port LLC” par kopīpašumā esošajam uzņēmumam “NP Business Centre” nodarīto zaudējumu piedziņu. Tiesvedībā, kurā iesaistīta arī “Laima” un citi “NP Foods” grupas uzņēmumi, prasītāja “MenardPort LLC” vēlas no koncerna “Nordic Partners Limited” piedzīt nodarītos zaudējumus 5,3 miljonu eiro apmērā.
Tagad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pārsūdzēts lēmums, ar kuru netika atcelts kontu apķīlājums koncernam “Nordic Partners Limited”. Savukārt Rīgas apgabaltiesa 26.augustā izskatīs pieteicēja sūdzību par to, ka prasības nodrošinājums apmierināts tikai daļēji.
Koncernā “Nordic Partners Limited” iekļauti arī SIA “NP Foods” grupas uzņēmumi.
Kā ziņots, Vidzemes priekšpilsētas tiesa 20.maijā lēma lūgumu par prasības nodrošinājumu daļēji apmierināt, apķīlājot koncerna uzņēmumu kontus.
