Arī valsts sociālās aprūpes centrā “Ezerkrasti” sēž uz čemodāniem 4
Kamēr valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) filiāle “Rauna”, kurā dzīvo 71 cilvēks, no kuriem gandrīz 30 tās ir mājas vismaz desmit gadus, un strādā 40 darbinieki, un VSAC “Zemgale” filiāle “Kauguri” ar 67 klientiem un 36 darbiniekiem cīnās par savu pastāvēšanu, tikmēr VSAC “Rīga” filiālē “Ezerkrasti”, uz kuras renovēto ēku Labklājības ministrija piedāvā pārcelt abu pansionātu klientus, arī darās trakas lietas. Runa gan ir par šīs filiāles iemītniekiem vecajā, nevis jaunajā ēkā. Mūsu lasītājs, rīdzinieks Jānis Inde, apciemojot “Ezerkrastos” savu brāli Gunāru, kurš tajā dzīvo jau astoto gadu, pārsteigts uzzināja, ka Rīgas dome šogad pārtraukusi līgumattiecības par uzturēšanās daļas segšanu rīdziniekiem. Filiāles vadītāja Valentīna Maļcāne viņam pastāstījusi, ka dome savu atteikumu pamatojusi ar “Ezerkrastu” nesamērīgi augsto cenu par maksas ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumiem (atkarībā no istabiņām, klientu skaita tajās, saņemtajiem pakalpojumiem tā iznāk krietni virs 600 vai pat 700 eiro mēnesī. – A. H.) Jāņa brālim pensija ir 270 eiro, no tās desmit procenti paliek pašam, bet visu trūkstošo summas daļu agrāk piemaksāja pašvaldība. Vadītāja teikusi, ka pastāv trīs iespējami risinājumi: pirmais – pašiem piemaksāt starpību, par Jāņa brāli tie būtu 190 eiro mēnesī (jo daļu finansējuma dome turpina segt), otrais – pieņemt piedāvājumu pārbraukt uz citu pansionātu, kaut gan pašvaldības pansionātos “Mežciems” un “Gaiļezers” šobrīd brīvu vietu neesot, un trešais – Rīgas dome tomēr slēdz vienošanos. Filiāles sociālie darbinieki saviem klientiem jau piedāvā citus pansionātus, pati pārcelšanās notikšot pakāpeniski. “Visvairāk man nepatīk tas, ka neņem vērā cilvēcisko faktoru, tur uztraukumi, rīko sapulces, baumo. Brālis stāsta, ka pieradis pie sava pārinieka, bet es nevaru piemaksāt par viņa uzturēšanos šeit, jo pats arī esmu pensionārs. Cilvēks jau nav nekāda mēbele, ko var stumdīt uz vienu un otru pusi,” teic Jānis.
Akmens ministrijas lauciņā
To, ka no šā gada vairāk nav tāda publiskā iepirkuma līguma, kāds bija līdz 2014. gada beigām, saskaņā ar kuru “Ezerkrastiem” un Rīgas pašvaldībai ir kopīga sadarbība, lai rīdziniekiem nodrošinātu pansionāta pakalpojumus par iepirkumā noteikto cenu, man apstiprina arī Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, metot akmeni Labklājības ministrijas lauciņā, kas, sākot ar šo gadu, “Ezerkrastos” uzturēšanās maksu palielinājusi par 38%. “Vēl pērn bija spēkā iepirkuma līgums par cenu 15,42 eiro dienā vienai personai, bet no 1. janvāra tā noteikta 21,34 eiro. Manuprāt, tāda cena neatbilst pakalpojuma kvalitātei, jo “Ezerkrastos” jau nekas nav mainījies, turklāt tā mainīta vienpusēji, nerēķinoties ne ar klientu maksātspēju, ne ar pašvaldības iespējām veikt līdzmaksājumu – mums neviens neprasīja ne aprēķinus, ne kaut kādu analīzi, vai pašvaldība to varēs piemaksāt un kas notiks, ja cena tiks paaugstināta,” saka M. Moors.
Tāda līmeņa pakalpojumus, kādus var sniegt “Ezerkrasti”, Rīgas dome līgumorganizācijās pērk līdz 16 eiro dienā vienam klientam, bet jaunā cena šobrīd tuvinās jaunizveidotiem privātajiem pansionātiem, uzskata M. Moors.
“Protams, mēs līdzīgi kā 2014. gadā pret 2013. gadu, kad palielinājām cenu pilnīgi visiem līgumpartneriem par 10%, arī šogad bijām ieplānojuši cenas pieaugumu vidēji par 7%, un “Ezerkrastos” par 5% apjoma dēļ – lielākā pansionātā tās ir mazākas –, taču ne par 38%!”
Nauda seko līdzi klientam
Ar “Ezerkrastiem” bijis līgums par 350 vietām dienā, pašlaik tajā atrodas un pakalpojumu saņem 190 klienti, no kuriem aptuveni 50 personas jau izvēlējušās citus pakalpojuma sniedzējus un pārvietotas uz jauno dzīvesvietu. “Problēma ir tā, ka Rīgā šo pakalpojumu sniedzēju nav tik daudz, kā gribētos, kaut arī pansionātos ir aptuveni 900 vietas, tas ir par maz, un aptuveni 543 vietas pērkam no citiem sniedzējiem ārpus Rīgas. Pašvaldības sociālās aprūpes centros “Mežciems”, “Gaiļezers” un “Stella maris”, kas ir mazākais no visiem, vidēji mēnesī atbrīvojas līdz 15 vietām. Vietu atbrīvošanās mūsu pansionātos notiek lēni. Tādēļ jau radās šī problēma, jo “Ezerkrasti” arī ir Rīgā un tur tika apkalpots nozīmīgs skaits klientu, tagad viņiem visiem tik ātri atrast vietu Rīgā nav iespējams,” saka M. Moors.
Tomēr “Ezerkrastu” iemītniekiem nav obligāti jāizvēlas pansionāts ārpus Rīgas. Viņi var izraudzīties jebkuru pansionātu, kas reģistrēts sociālo pakalpojumu reģistrā. M. Moors: “Jebkurš rīdzinieks, kuram nepieciešami pansionāta pakalpojumi, var izvēlēties jebkuru no pansionātiem, kas publiskā iepirkumā ieguvuši pakalpojuma sniegšanas tiesības. Tāpat var izvēlēties jebkuru pansionātu Latvijā. Tādā gadījumā pašam jāmaksā 90% no pensijas un mēs no Rīgas puses par pansionāta pakalpojumu sedzam līdz 250 eiro katru mēnesi. Cilvēks var izvēlēties jebkuru pakalpojuma sniedzēju, un viņam līdzi sekos nauda.”
Rīgā arī piešķir atlaides apgādniekiem, piemēram, bērni, mazbērni atbrīvoti no līdzfinansējuma sloga par savu tuvinieku pansionātā. Arī pašvaldībai labi – nav jāveic visiem apgrūtinošā un laikietilpīgā apgādnieku ienākumu vērtēšana reizi trīs mēnešos.
M. Moors uzsver, ka “Ezerkrastu” klienti rīdzinieki arī šobrīd var saņemt pašvaldības līdzmaksājumu līdz 250 eiro. Ja pašam klientam vēl liela pensija, tad ar 90% no tās apmēra iespējams nosegt arī “Ezerkrastu” jauno cenu. Starpību var arī piemaksāt apgādnieki. Klientiem gala atbilde jāpasaka jau tagad, bet pārvietošana uz citiem pansionātiem varētu notikt septiņu līdz astoņu mēnešu laikā, prognozē M. Moors.
“Rauna” izdzīvos
Atgriežoties pie situācijas filiālēs “Rauna” un “Kauguri”, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur uzklausīja gan Labklājības ministrijas pārstāvju argumentus, kāpēc, viņuprāt, abas filiāles slēdzamas un klienti pārvietojami uz “Ezerkrastiem”, gan pašu filiāļu pārstāvju teikto, izkristalizējās atziņa, ka “Raunu” daļēji varētu saglabāt, jo tajā ieinteresēta gan Raunas novada dome, gan vietējā evaņģēliski luteriskā draudze, kuras īpašumā atrodas pansionāts. Runa varētu būt par 27 “Raunas” klientiem, kuri nevēlas pārcelties citur. Ar “Kauguriem” situācija cita, piemēram, uz komisiju nebija ieradies neviens pārstāvis no Jūrmalas domes, liekot komisijas vadītājai, Saeimas deputātei Aijai Barčai secināt, ka domi šīs filiāles liktenis neinteresē. Tas tiešām atbilst patiesībai, jo kāpēc gan Jūrmalai, kurā jau ir labi attīstīti sociālie pakalpojumi, vajadzētu uzņemties liekas klapatas ar valsts pansionātu.
Neatbildēts paliek jautājums, kāpēc Labklājības ministrija “Ezerkrastu” renovēto ēku ar tajā paredzēto 181 vietu nevēlas izmantot, lai samazinātu rindu uz valsts ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu, ko gaida vairāk nekā 500 cilvēki.
VIEDOKLIS
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors: “Mūsu statistika liecina, ka vecu cilvēku, kam nepieciešama aprūpe, skaits pieaug. Daudzi izvēlas aprūpi mājās. Vidēji gadā ap 500 – 600 cilvēku aprūpei mājās nāk papildus klāt. Tāpēc ar laiku saasināsies arī pansionātu nodrošinājuma problēma, jo šobrīd daudz kur šo slodzi uztver aprūpe mājās un cilvēkus vēlāk ievieto pansionātā, kur viņi nokļūst ar smagāku aprūpes līmeni, pieaug arī ar demenci slimo skaits.”
