Arī es gribu tādu dārzu! 0
Pērn Latvijas daiļdārzu konkursā skaisti izplānotais Bidiņu ģimenes dārzs ieguva pirmo vietu. “Es arī gribu tādu dārzu!” – teic kaimiņi jaunajā ciematā Babītes novada Spilvē. Un nebeidz taujāt, kā pašu spēkiem radīt šādu skaistumu…
Lucavsala – Plakanciems – Babīte
Austra un Jānis Bidiņi Babītē dzīvo septīto gadu. Pirms tam ģimene vasaras pavadīja Plakanciemā, arī tur, dārzkopības kooperatīvā “Zīles”, izveidojuši skaistu dārzu. Tur tagad saimnieko meita Ingrīda. Iekoptais, perfekti akurātais dārzs jau senāk izpelnījies daiļdārzu konkursa žūrijas ievērību, tas aprakstīts arī tematiskajā izdevumā “40 Latvijas daiļdārzi un lauku sētas”.
Taču sākums bija pirms daudziem gadiem Lucavsalā. Padomju laikos ģimenei piešķīra lietošanā mazu zemes gabaliņu dārzkopības kooperatīvā. Kaimiņi audzēja grieztos ziedus pārdošanai un tirgoja visu sezonu – sākot ar pirmajām sniegpulkstenītēm, beidzot ar vēlajām rudens puķēm. No viņiem Austra iemācījusies veidot dārzu, kur vienmēr kaut kas zied.
Kad 2005. gadā iegādājās zemes gabalu Babītē, jaunajam dārzam stādi nebija jāpērk – visi augi nākuši no Plakanciema. Austra rāda lielo kladi: pavisam 678 šķirnes un sugas! Iemācījušies pavairot arī skuju kokaugus un dažādus dekoratīvos krūmus. Skujeņiem maija beigās nogriež apmēram 10 – 15 cm garus spraudeņus un sprauž zemē, paēnā. Lai būtu lielāks gaisa mitrums, virsū uzliek 5 litru plastmasas pudeli, kurai nogriež augšdaļu. Tāpat pavairo arī irbeņlapu fizokarpus un citus dekoratīvos krūmus.
Tiem, kuri nekad nav kopuši dārzu, bieži vien nākas vilties arī tad, ja dārza projekts un ierīkošana pasūtīta apstādījumu firmā. Ne jau firmas vainas dēļ! Saimnieks, augus nepazīdams, pats īsti nezina, ko grib.
Interesanti, ka cilvēki, kuri ar augiem ir uz jūs, savā dārzā vēlas visgreznākos: eņģeļtaures, kas vasarā jālaista divreiz dienā, bet rudenī milzu toveris diviem vīriem jāstiepj ziemošanai piemērotā telpā; tāpat lielziedu hortenzijas, kas pa ziemu nevar palikt dārzā; kannas, ar kurām arī ir liela noņemšanās. Beidzot ticis pie savas zemes un dārza, cilvēks ir apjucis – kā pilsētas dzīvoklī mitis kaķēns, kas pirmo reizi palaists lauku plašumos.
Austra nav skopa, labprāt dalās ar stādiem. Un reizēm sanāk joki. Uzdāvinājusi, piemēram, dāliju gumus, bet nākamajā pavasarī to vairs nav. Kā – vai tad rudenī bija jāizrok?!
Spēcīga komanda!
– Esmu pilsētas meitene, diez, no kurienes man tāda puķu mīlestība? – Austra smejot rausta plecus. Un secina, ka laikam jau gēni vainīgi. Viņas tante, kura nodzīvojusi garu mūžu (102 gadus), arī ļoti mīlējusi zemi, puķes un grāmatas. Arī mīļākās puķes abām vienas – lilijas un dālijas.
Dendrologs Aivars Lasis, ieraugot Austras ideāli sakopto dārzu, painteresējies, kāda tad saimniecei profesija. Uzzinot, ka viņa ir medicīnas māsa, secinājis – nu esot skaidrs, kādēļ visapkārt tāda kārtība un tīrība!
Patiesi, profesija uzliek savu zīmogu, un kārtības mīlestība Austrai ir asinīs. Pēc horoskopa viņa ir Jaunava – dzimusi strādīgajā Zemes zīmē. Nemaz nepateiksi, ka omulīgā un dzīvespriecīgā saimniece pērn nosvinējusi 70 gadu jubileju. Austra Bidiņa strādā par medicīnas māsu P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Nākamgad gaidāma cita jubileja – 50 darba gadi, tad ciemos aicināšot visus kolēģus.
Krāšņā dārza saimniece prot organizēt darbus un nemaz neizskatās pārstrādājusies. Laikam tomēr ir tādi cilvēki, kas spēj padarīt vairāk nekā citi… Bidiņiem pie mājas ir arī siltumnīca, kur drīz sāks ziedēt tomāti, un sakņu dārziņš. Pieliekamajā plauktos kā zaldāti ierindā sastājušas raibu raibās burciņas. Visu ziemu ēduši pašu konservētus gurķus un tomātus.
Jānis Bidiņš ir inženieris celtnieks, visu mūžu darbojies celtniecības laukā – ilgus gadus bijis projektētājs un konstruktors “Pilsētprojektā”, bet pēdējos gadus strādājis Rīgas domes Izglītības departamentā, kur uzraudzījis skolu un bērnudārzu remontdarbus.
Pēc Jāņa domām, pirmais darbarīks, kas dārzkopim jāiegādājas, ir elektriskais smirģelis, ar ko uzasināt ne vien cirvjus un nažus, bet arī lāpstas un kapļus. – Ar neasu lāpstu nav rakšana, bet mocīšanās! – konstatē saimnieks.
Strādājot ar vīra uzasinātiem darbarīkiem, Austra dažās stundās tiek pie jaunas dobes. Uzrok velēnu, ar lāpstu sadala ķieģelīšos, ar asu nazi nogriež apmēram 3 cm plānu virskārtu, ko liek kompostā. Atlikušo daļu sasmalcina ar lāpstu, un var stādīt puķes!
Celtnieks un krietna saimniece – šāds tandēms nudien spēj kalnus gāzt! Arī bērniem ir gaišas galvas un prasmīgas rokas.
Meitai Ingrīdai ir divas augstākās izglītības – Latvijas Universitātē beigusi fizmatus, savukārt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā apguvusi vadības psiholoģiju. Mācījusies daiļdārznieku kursos pie Gundegas Lināres un Mariannas Smonas, bet pērn Bulduru dārzkopības vidusskolā ieguvusi parka dārznieka specialitāti.
Dēls Jānis savā firmā ražo koka mēbeles pēc pasūtījuma. Jaunajā mājā viņš darinājis koka kāpnes un citas lietas. Austra stāsta – viņas dzīvē cits pēc cita ienākuši veseli četri Jāņi Bidiņi:, vīrs un vīratēvs, dēls un tagad arī mazdēls!
Galvenais ir pārdomāts plānojums
Māju Jānis pats projektējis, pats arī vadījis būvdarbus. Speciālisti meklēti vien, lai ieliktu logus, ievilktu elektrību un apkuri. Mājai ir ļoti ērts un praktisks plānojums, izmantots ik stūrītis. Viesistaba nav pārmēru plaša, taču ciemiņiem vietas pietiek. Pa lielo logu paveras skats uz dārzu un baseinu, pa stiklotajām durvīm var iziet uz plašās, saulainās terases.
Bidiņi neaizraujas ar tagad moderno atvērto plānojumu, kur dzīve rit lielā telpā bez nodalošām sienām un durvīm. Viņuprāt, virtuvei jābūt atsevišķai telpai, un, ēst gatavojot, saimniece pieskata, lai durvis ir aizvērtas, jo ēdienu aromātam nav jāklīst pa visu māju… Tā spriež Austra – prasmīga saimniece, kura veikalos nepērk pusfabrikātus, iet garām desu un siera nodaļām, bet gatavo pati, pēc iespējas izmantojot pašu izaudzēto. Viņa cep arī maizi un pīrāgus, kuru smarža vienalga pamanās piepildīt spodro māju un dārzu.
Otrajā stāvā ir vairākas nelielas istabas, divstāvu mājas kopējā platība apmēram 100 m2 – samērīgs, bet dzīvošanai pilnīgi pietiekams nams, ko viegli uzturēt kārtībā pašu rokām.
Ainavu arhitekte Gundega Lināre atzīst: arī dārzs ir labi izplānots. Pareizā vietā, pie saulainās terases, iestādītas vīnogas, aiz žoga gar šoseju aug lielas liepas un skaists bērzs, kas veido labu fonu dārzam. Gar tā malu stādīts egļu dzīvžogs, tam priekšā – irbeņlapu fizokarpu ‘Luteus’ rinda dzeltenām lapām. Šie stādījumi ir kā skatuves aizmugures plāns, kas veido fonu košumaugu uznācienam.
Delfīna dobe un citas
Zemes ir daudz – 2400 m2, var izvērsties! Augi stādīti lielās pludlīniju formu dobēs. Austra katrai devusi vārdu: gar žogu – Lielā ceļa dobe, tad Delfīna dobe (skatoties no augšas, tās forma atgādina delfīnu), Pojeņu dobe, Dīķa (pie baseina), Apaļā (būtībā tā ir pusapaļa, atrodas mājas priekšā) un Kaimiņu (pie sābru gruntsgabala robežas, atvērta kaimiņu skatiem).
Maija sākumā dārzā kā koši strauti garās līkloču līnijās zied prīmulas. Pēc Gundegas Lināres ieteikuma, tās stādītas nevis dobes priekšā, bet otrajā plānā. Vēlāk, kad prīmulām lapas sāk dzeltēt, tās piesedz lielāka auguma ziemcietes, piemēram, hostas, bergēnijas.
– Pie hostām gan labāk piespraust mietiņus, lai pavasarī, kamēr nav sadīgušas, nejauši neizkaplē, – iesaka saimniece. Mitrākajā stūrī hostas mūždien noēduši gliemeži, tāpēc tur iestādītas ērikas, kuru asās adatveida lapiņas mīkstmiešiem nepatīk.
Maijā var priecāties par tulpju krāšņumu, vēlāk tās izraks un vietā stādīs lielziedu hortenzijas, kas pārziemojušas siltumnīcā, ietītas vairākās agrotīkla kārtās. Rudenī hortenzijas izrok un atkal iepodo.
Brīvās vietas nu jau aizņēmušas zemās dālijas, veselas 23 šķirnes! Vienā dobē – zema auguma spilgti rozā toņos (piemēram, ‘Esmeralda’, ‘Rosabella’, ‘Park Princess’, ‘Dega’), citā – maigi sārtos.
Gar grāvja malu aug ceriņi, starp tiem – pa kādai tūjai un Virdžīnijas kadiķis, lai būtu kas zaļš arī ziemā. Pie baseina ļoti labi izskatās Sibīrijas īrisi, miskante ‘Zebrina’ horizontāli svītrainām lapām, un citas dekoratīvās graudzāles. Gar mājas gala sienu pamīšus stādīti krokusi, peonijas un flokši, nodrošinot bagātīgu ziedēšanu agri pavasarī, maija beigās un vasaras otrajā pusē. Ļoti labi pārziemojušas hiacintes, turpretī mūžzaļajiem rododendriem un ligustriem šī ziema bija par smagu. Saimnieki ir praktiski un audzē tikai tos augus, kas iztur vietējos apstākļus: – Kas neaug, lai iet citā dārzā! – nosaka Austra.
Sakņu dārzā aug skābenes, rabarberi, lociņi, ir arī upenes un zemenes. Dārziņa malu pušķo hostu līnija.
Praktiski atrisinātas arī saimnieciskas lietas. Akurāto komposta kaudzi ieskauj pelēkas metāla apšuvuma plāksnes ar polimēru pārklājumu (tās var nopirkt arī zaļā vai brūnā krāsā). Lai no notekcaurulēm nešļakstītos lietus ūdens, zem tām pabērti oļi.
Pīles, foreles un ūdensžurkas
Dzīvojot ārpus pilsētas, jārēķinās, ka daba var ienākt tavā dārzā. Var iečāpot, ielīst vai ielidot kā pie Bidiņiem mežapīles, kas šo dārzu uzskata par savu un no cilvēkiem nebaidās. Tomēr vasarā, kad sarodas apmēram divdesmit pīļu, nākas tās dzīt prom no baseina, kur tās gribētu mieloties ar ūdensrožu ziediem. Pīles ir gudras – soļo pa dārzu ierindā, līdz pēkšņi kā pēc komandas visas pagriežas. Baseinā dēls ielaidis varavīksnes foreles, kas, izrādās, spēj dzīvot arī stāvošā ūdenī…
Vieta ir pazema, gar dārza malu iet meliorācijas grāvis. Lai nostiprinātu stāvo krastu, saimnieks uzbēris būvgružus. Tas atrisināja arī otru problēmu – dārzā nu vairs nav ūdensžurku, tās nevar izgrauzties cauri šim slānim.
