Arī eiro nolietojas 0
Manās rokās nokļuvusi kāda pavecāka vācu eiro monēta. Tās reljefs tik ļoti nodilis, ka grūti pat saskatīt, kas tur iespiests. Tāpat eiro banknotes – avīžpapīra plānumā. Vai tas nozīmē, ka eiro naudai nav lemts ilgs mūžs? Andrejs Benne Madonas novadā
Nolietotas vai bojātas eiro banknotes un monētas, kas varēja būt nonākušas Latvijas iedzīvotāju maciņos pirms 2014. gada 1. janvāra, bez komisijas naudas varēja apmainīt tikai eirozonas valstīs. Iespējams, ka tieši tāpēc tās sagaidījušas pāreju uz eiro, lai paretam parādītos apgrozībā pirmajās kopīgās valūtas apgrozības dienās, lai pēc tam apritē vairs neatgrieztos, pieļauj Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.
“Tās no apgrozības tiks izņemtas, jo ar eiro skaidro naudu Latvijas Banka turpinās strādāt tāpat kā līdz šim ar latiem – izlaižot naudu un vienlaikus uzturot to apgrozībā tīru, atpazīstamu un citādi labi lietojamu,” skaidro Latvijas Bankas pārstāvis.
M. Grāvītis piebilst, ka eirozonas valstīs ir spēkā centralizēti naudas šķirošanas kritēriji, kas ir ļoti līdzīgi tam, kas bija spēkā latiem: pirms banknote kļūst gadu veca, tā Latvijas Bankā pagūst “iegriezties” vairākkārt, vidēji 2 – 5 reizes atkarībā no nomināla, līdz naudas apstrādes iekārta konstatē, ka nauda pietiekami nolietojusies vai bojāta, un tās “mūžs” beidzas naudas iznīcināšanas mašīnā. Monētas, protams, izmantojamas ilgāk nekā papīra nauda, jo ir izturīgākas, bet arī tās nolietojas un tiek izņemtas no apgrozības (gadā Latvijā iepriekš vairāki desmiti tūkstoši monētu).
“Darbā ar eiro mums vēl nav īpaši ilgas pieredzes, tāpēc vēl nevaram pateikt, kuras banknotes un monētas būs visintensīvākajā lietošanā. Latu banknotēm līderis bija divdesmitnieks. To var nomainīt 20 vai 50 eiro atkarībā no naudas lietotāju pieprasījuma un bankomātu piedāvājuma. Tāpat vēl nav skaidrības, vai apgrozītākā būs 2 eiro monēta vai 5 eiro banknote,” atzīst M. Grāvītis.
