Arī dāņiem nav viegli: vidējai ģimenei ar diviem bērniem izdevumi pieauguši par diviem tūkstošiem 58
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pat šajā brīdī dāņiem humora izjūtas netrūkst. Sociālajā tīklā “Facebook” dāņi savu draugu grupās par šo tēmu publicējuši attēlus, cik lielas ir cilvēku acis trīs attīstības pakāpēs: pirmā – narkotiku iespaidā, otrā –lielākas acis alkohola reibumā un trešā – vislielākās acis, kad ir saņemts rēķins par elektrību.
Jostas jāsavelk ciešāk
Pēc ekonomikas analītiķu aprēķiniem vidējai dāņu ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, kopējie mēneša izdevumi salīdzinājumā ar 2020. gadu pieauguši par gandrīz diviem tūkstošiem eiro, savukārt vidējam pensionāram vai priekšlaicīgas pensijas saņēmējam tie palielinājušies par apmēram tūkstoti.
Apkures cenas ir iedragājušas dāņu maciņus. Izmaksas, lai apsildītu tipisku dāņu māju 140 kvadrātmetru platībā, mēnesī vidēji palielinājušās no 300 līdz 1000 eiro atkarībā no enerģijas veida – dabasgāzes, elektrības vai siltumsūkņa.
“Dansk Industri”, Dānijas lielākā darba devēju un biznesa organizācija, kas apvieno vairāk nekā 18 700 mazo, vidējo un globālo uzņēmumu, jau decembrī secināja, ka 2021. gadā elektroenerģijas cenas ir pieaugušas par 275 procentiem un ka organizācijas, uzņēmumi kopumā par iepriekšējo gadu var sagaidīt papildu izmaksas par 127,6 miljoniem eiro (9,5 miljardi DKK).
2021. gada sākumā megavatstundas cena bija 50,11 EUR (373 DKK), bet decembrī tā sasniedza jau 189,17 EUR (1408 DKK). Tā ir liela problēma uzņēmumiem, kam ir liels enerģijas patēriņš. Cik var paaugstināt saražotās produkcijas cenu, ja patērētāji nevar par to samaksāt! Un uzņēmumiem tas var maksāt arī darba vietas.
“Danmarks statistik” informē, ka inflācija valstī pagājušā gada beigās pieaugusi par 3,4 procentiem. Tā ir vislielākā inflācija Dānijā kopš 2008. gada, un patēriņa cenu kāpums pagājušajā gadā bijis augstākais pēdējo 13 gadu laikā. Labās ziņas ir tās, ka dāņiem aug arī algas, piemēram, būvniecībā tas palielinājās par vairāk nekā četriem procentiem, bet apkalpojošajās profesijās – par vairāk nekā trim, un pirktspēja valstī vidēji ir saglabājusies.
Piena cena ir pieaugusi
Vairākas lielveikalu ķēdes jau norādījušas, ka pārtikas cenu kāpums ir neizbēgams un ledusskapja piepildīšana šogad būs ievērojami dārgāka. Iespējams, ka tas dāņiem būs ļoti nepatīkams brīdis, jo ēšanai viņi velta ļoti lielu uzmanību. “God mad” (latviski “Labs ēdiens”) ir būtisks katra dāņa dienas pozitīvs pienesums.
Līdz šim pārtikas cenas no 2020. gada decembra līdz 2021. gada decembrim palielinājušās tikai par nepilniem diviem procentiem. Tagad atsevišķiem produktiem vērojams jau krietni lielāks cenu pieaugums.
Pārtikas eļļai (izņemot olīveļļu) cenas pieaugums ir par 42,4%, augu taukiem (piemēram, margarīnam) – 9,1%, pienam – 10,8% un makaroniem – 6,8%. Specializētajos siera un delikatešu veikalos cenas vidēji pieaugušas par 10–15%. Tā gluži nav sīknauda, un daudziem dāņiem ikmēneša rīcībā esošie ienākumi jau tā ir samazinājušies par vairākiem simtiem eiro. Turpretim cūkgaļai cenas pieauguma gandrīz nav un arī dārzeņiem tas ir neliels.
Risinājums: vairāk zaļās enerģijas
Dānijā ražo enerģiju, izmantojot gan fosilos enerģijas avotus (piemēram, naftu un gāzi), gan atjaunojamos enerģijas avotus – vēja enerģiju, saules enerģiju un biomasu. Dānijas mērķis līdz 2050. gadam ir būt neatkarīgiem no fosilā kurināmā, tostarp enerģijas importa. Pašmāju energoresursu ražošana dāņiem ir svarīga – gan ekonomikai, gan piegādes drošībai, gan globālās sasilšanas mazināšanai.
Līdz 2030. gadam plānots sasniegt atjaunojamās enerģijas daļu kopējā enerģijas patēriņā līdz apmēram 55%. Dāņi uzskata, ka tieši atjaunojamā enerģija ir vienīgais ceļš, lai nodrošinātu piegādes drošību un nepiedzīvotu mežonīgas cenu svārstības, kā tas ir noticis tagad. Risinājums – vairāk zaļās enerģijas, kas dāņus daudzās jomās padarītu mazāk atkarīgus no enerģijas importa un ekonomiski ietekmējamus.
