Arī britiem savs “tramps” 0
Līdzšinējā Lielbritānijas premjere Terēza Meja 24.jūlijā atvadījās no valdības rezidences Dauningstrītā 10 un viņas posteni pārņēma agrākais Londonas mērs un bijušais ārlietu ministrs, tagad Konservatīvās partijas priekšsēdētājs Boriss Džonsons. Viņš jau stājies pie valdības veidošanas.
“Boriss veidos jauno kabinetu, parādot jaunos talantus, kas ir viņa partijā un patiesi reprezentē moderno Britāniju,” britu žurnālistiem zinājis teikt kāds Džonsonam tuvu aprindu cilvēks. Tiek gaidīts, ka jaunais premjers palielinās sieviešu skaitu valdībā un tiks reprezentētas arī etniskās minoritātes.
Prioritātes, kuras jau definētas, ir breksits, valsts saliedēšana un cīņa ar opozicionāro leiboristu līderi Džeremiju Korbinu. Pēdējais vēl nesen draudēja, ka varētu rosināt uzticības balsojumu premjeram parlamentā, bet tas ar ļoti lielu varbūtību nozīmētu pirmstermiņa vēlēšanas, kuru iznākumu neviens neņemas prognozēt.
Boriss Džonsons ir plaši pazīstams ar allaž izspūrušo blondo matu ērkuli un oriģināliem, brīžiem daudzus kaitinošiem, neveikliem un politnekorektiem izteicieniem. Nosacītās līdzības dēļ Rietumu prese jau viņu iedēvējusi par “Trampu 2.0” vai “britu Trampu”.
Pats ASV prezidents atzinies, ka ir liels Džonsona fans un ka atšķirībā no Mejas Džonsons amatā būšot “lielisks”. Taču BBC un arī citu britu mediju apskatnieki norāda, ka Džonsona saņemtais politiskais mantojums satur daudz faktoru, lai viņa premjera laiks izvērstos katastrofā. Džonsonam nav uzticama vairākuma parlamentā, viņam nav arī sabiedrības uzticības mandāta, jo amatā viņš nācis automātiski kā konservatīvo līderis, nevis vēlēšanās. Klāt vēl nāk ārpolitiski iekšpolitiskā problēma ar breksitu un naidošanās ar Irānu aizturēto tankkuģu dēļ.
Jaunais premjers apliecinājis, ka līdz 31. oktobrim gatavojas īstenot kaut “cieto”, beznosacījumu breksitu, ja vien neizdosies vienoties ar ES par jauniem izstāšanās noteikumiem. Taču komentētāji britu medijos neredz pamatu, kāpēc Džonsonam ar breksitu sekmēsies labāk nekā priekšgājējai Terēzai Mejai.
Proti, ES vadība taču nav mainījusi savu pozīciju un nevēlas runāt par kādiem jauniem, britiem tīkamākiem nosacījumiem. Eiropas Komisijas breksita sarunu vadītājs Mišels Barnjē, apsveicot Džonsonu ar kļūšanu par konservatīvo partijas līderi, paudis: “Mēs ceram uz konstruktīvu sadarbību ar premjerministru Džonsonu, kad viņš stāsies amatā, lai veicinātu izstāšanās vienošanās ratificēšanu un panāktu regulētu breksitu.”
Barnjē intervijās vairākkārt atkārtojis, ka tas izstāšanās variants, kas tika norunāts ar Meju un ko britu parlaments trīs reizes noraidīja, ir labākais no iespējamajiem un grozīts netiks. Ir arī grūti iedomāties, kā Džonsons grasās mainīt parlamentāriešu domas izstāšanās nosacījumu sakarā tagad. Kā zināms, Mejas nespēja pārliecināt parlamenta deputātus galu galā noveda pie atkāpšanās. Kas attiecas uz “cieto” breksitu, tad pret tādu variantu opozīcija pastāv pat pašu konservatīvo rindās.
Bijušais Borisa Džonsona vietnieks no Ārlietu ministrijas laikiem, nesenais Eiropas un Amerikas lietu valsts ministrs Alans Dankans demisionēja 22. jūlijā, nemaz neslēpjot, ka dara to, ņemot vērā Džonsona kļūšanu par premjerministru. Dankans atklātā intervijā BBC uzsvēris, ka viņam nav nekā personīga pret Džonsonu un viņš vēl tam veiksmi, taču ir nobažījies par bijušā šefa “nesistemātismu” un “plivināšanos”, kas var novest pie “ieķēpāšanās valdības krīzē”.
Tā runājis Boriss Džonsons
“Manas iespējas kļūt par premjerministru ir apmēram tādas pašas, kā iespēja satikt Elvisu Presliju uz Marsa vai mana reinkarnācija par olīvkoku.” (2004. gada komentārs “The Independent”)
“Mani draugi, kā esmu konstatējis, katastrofu nav, tikai iespējas. Un, patiesi, iespējas jaunām katastrofām.” (2004. gadā pēc kādas politiskās neveiksmes)
“No sākuma viņi liek mums maksāt mūsu nodokļus par Grieķijas olīvkoku birzēm, kuras, visdrīzāk, nemaz neeksistē. Tad viņi mums saka, ka mēs restorānos vairs nedrīkstam mērcēt savu maizi olīveļļā. Mēs nepievienojāmies Kopējam tirgum – nodevām jaunzēlandiešus un viņu sviestu –, lai mums teiktu, kad, kur un kā drīkstam lietot olīvu eļļu, kura mums pašiem jāsubsidē.” (Izteiciens par ES būtību Londonas mēra amata laikā)
“Es atbalstīju Deividu Kameronu tīri aiz ciniskas pašieinteresētības.” (2005. gadā pēc balsojuma par Konservatīvās partijas līderi)
“Ja par namiem un banku aktīviem, tad, domāju, es varētu būt miljonārs. Taču tādu cilvēku ir daudz.” (B. Džonsons kā Londonas mērs)
“Mani uzskati par narkotiskajām vielām? Es aizmirsu savus uzskatus par narkotiskajām vielām.” (2005. gadā parlamenta vēlēšanu kampaņā)
l”Muļķīgi, kad cilvēki izlemj staigāt pa ielām pastkastītes tērpā.” (2018. gadā par musulmaņu sieviešu paradumu arī Londonā staigāt aizsegtām sejām)
“Uzskatu, ka raksturojums tam, kas notiks Maskavā Pasaules kausā visās tā norises vietās – jā, es uzskatu, ka salīdzinājums ar 1936. gadu [Berlīnes olimpiāde] noteikti ir pareizs. Es uzskatu, ka tā, atklāti sakot, ir pretīga perspektīva – iedomāties, ka Putins gavilē šajā sporta notikumā.” (2018. gadā kā ārlietu ministrs par Anglijas dalību Pasaules kausā futbolā Krievijā).
