“Arī apelsīnu koki varētu aiziet bojā…” Ilgstošs sausums un karstuma viļņi smagi ietekmē dzīvi Sicīlijā 24
Sausums, pārtuksnešošanās, karstuma viļņi – klimata pārmaiņas smagi skārušas Sicīliju Itālijā. Sicīlija ir viens no tiem Eiropas reģioniem, kuru globālā sasilšana ietekmējusi visvairāk, tā vēstīja “Euronews“, kas ceļoja pa šo Itālijas salu, lai klātienē redzētu, kā ir dzīvot klimata krīzes vistiešāk skartajā zonā.
“Klimata pārmaiņas ļoti spēcīgi ietekmē Sicīlijas dzīvi,” tā raugoties uz saviem kviešu un pupu laukiem, kurus pilnībā iznīcinājis nu jau divus gadus ilgušais sausums, saka sicīliešu lauksaimnieks Džerardo Diāna (Gerardo Diana). Un neskatoties uz Džerardo centieniem iegūt ūdeni laistīšanai no pazemes ūdeņiem vai tuvējām ūdens tilpnēm, arī viņa lepnuma – asins sārto apelsīnu raža – ir nopietni apdraudēta.
“Taču ar visām šīm manām pūlēm šo var uzskatīt tikai par izdzīvošanu! Diemžēl šai garajai vasarai turpinoties, mēs satraucamies par iespēju, ka arī šie apelsīnu koki varētu aiziet bojā,” viņš saka.
Šis ieilgušais sausums ir tikai viena no tām sekām ar ko Sicīlijai jāsaskaras savā cīņā pret klimata krīzi, diemžēl pēdējos gados to ir postījuši arī meža ugunsgrēki, skāruši pēkšņi plūdi un karstuma viļņi. 2021.gada vasarā Sicīlijas pilsētā Sirakūzās tika reģistrēta temperatūra 48,8 grādi pēc Celsija. Tā bija augstākā reģistrētā temperatūra Eiropas vēsturē un tobrīd daudziem nācās atzīt, ka globālā sasilšana ir kļuvusi par realitāti.
Vidusjūras reģions, kura lielākā sala ir Sicīlija, sasilst par 20% ātrāk nekā vidēji pasaule. Šis reģions jau ir sasniedzis vidējās temperatūras pieaugumu par 1,5° grādiem pēc Celsija kopš pirmsindustriālā laikmeta — slieksni, kuru atbilstoši 2015.gada Parīzes klimata nolīgumam, nevajadzētu pārsniegt, ja mēs gribam mazināt ārkārtēju laikapstākļu iestāšanās iespējamību.
Saskaņā ar Katānijas universitātes ekoloģijas profesora Kristiana Muldera (Christian Mulder) teikto, šis vidējās temperatūras pieauguma rādītājs vienā trešdaļā Sicīlijas teritorijas tiks pārsniegts jau līdz 2030.gadam, bet līdz 2050.gadam tā būs realitāte jau divās trešdaļas salas teritorijas.
Tālāk iekšzemē, Sicīlijas centrālajā daļā, kādreiz ziedošie lauki ap Salvatores Moralesa (Salvatore Morreale) fermu tagad ir sausi un uzrāda nepārprotamas pārtuksnešošanās pazīmes. Bet Morales vaino ne tikai laikapstākļus. Viņš arī kritizē varas iestādes par to, ka tās nav reaģējušas ātrāk: “Kad es mācījos skolā, jau tika runāts par Sicīlijas pārtuksnešošanos. Tātad tas nav kaut kas tāds, kas sākās šodien vai vakar. Politiķiem ir zināma atbildība, jo viņi būtu varējuši par to domāt jau iepriekš un mēģināt risināt šo problēmu.”
Viņa domas sasaucas ar Katānijas universitātes lauksaimniecības hidraulikas profesora Džuzepes Cirelli (Giuseppe Cirelli) analīzi. Viņa veiktie pētījumi liecina, ka pēdējā gada laikā dažos Sicīlijas apgabalos nokrišņu daudzums salīdzinot ar iepriekšējiem divdesmit gadiem ir samazinājies par 70%.
Nenoliedzot “bezprecedenta sausuma” ietekmi, Cirelli papildus uzsver, ka daudzas caurules un sistēmas, ko izmanto uz salas iekopto lauku apūdeņošanai vai ūdens sadalei mājsaimniecībām, ir vecas un nav modernizētas, kā rezultātā tiek zaudēts ievērojams ūdens daudzums.
Šā gada sākumā vietējās varas iestādes noteica ūdens lietošanas ierobežojumus turpat vienam miljonam cilvēku gandrīz 100 pašvaldībās. Dienvidu pilsētā Gelā “Euronews” runāja ar ģimeni, kurai ūdens apgāde ir nodrošināta tikai ik pēc trim dienām. Floriana Callea paskaidroja, ka ūdens tiek glabāts tvertnēs, taču ar to nepietiek viņas ģimenes vajadzībām. “Tāpat kā visi citi mūsu apkaimes iedzīvotāji, arī mēs esam sašutuši, jo šī situācija ir patiesi nomācoša un saspringta,” viņa saka.
Joprojām nav skaidrs, cik ilgi Sicīlija izturēs šo sausumu. Tomēr daudzi vietējie iedzīvotāji uzskata, ka šiem viņu pārbaudījumiem vajadzētu būt kā modinātāja zvanam pārējai Eiropai. “Daži cilvēki noliedz klimata pārmaiņas,” sacīja zemnieks Džerardo. “Es domāju, ka mēs to vairs nevaram noliegt,” piebilda viņš.
