Arī advokāti raud. Saruna ar Gunu Kaminsku pirms Advokatūras dienām 0
No 13. līdz 17. martam vairāk nekā 150 zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā, šogad īpaši veltot uzmanību bērnu interešu aizstāvībai, jo ir aizvien vairāk gadījumu, kas saistīti ar aizbildnības, uzturlīdzekļu jeb alimentu un saskarsmes tiesību jautājumiem, kā arī vecākiem nācies risināt problēmas starptautiskā līmenī, piemēram, nepilngadīga bērna aizvešana uz dzīvi ārvalstīs vai bērna aizgādības tiesības, šķiroties ar citas valsts pilsoni. Uz sarunu aicinājām zvērinātu advokāti GUNU KAMINSKU.
Vai būtu nepieciešams pieņemt stingrākus likumus bērnu aizsardzībai?
Parasti tās ir pieaugušo domstarpības, kuru risināšanā tiek iesaistīti bērni. Jā, arī vardarbība ģimenē, izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas, vecāku pienākumu nepildīšana (šeit es domāju nevērību, vienaldzību pret bērnu), kas robežojas ar noziedzīgu rīcību vai tāda jau ir. Likumu prasības ir pareizi jāizprot un pareizi jāpiemēro. Ar sodu bardzību labāku rezultātu nepanāksim, katram ir jāapzinās, ka darīt otram ļaunu ir nepieņemami.
Kādēļ Latvijā ir samērā zema uzticība tiesu varai? Kā vērtējat negodīgus tiesnešus, piemēram, Ivetu Bērziņu?
Taisnīguma izpratne ir atšķirīga. Ja strīdu risina tiesā, parasti kāds ir zaudētājs. Visi neprot zaudēt ar cieņu. Un tiek meklēti vainīgie. Jāsaprot, ka tiesa un citas tiesībsargājošās iestādes lietas nerada. Aizskārumu cits citam rada paši indivīdi. Atsevišķus gadījumus nedrīkst attiecināt uz visu tiesu sistēmu kopumā.
Kā veidojas advokāta honorāra lielums, kas to ietekmē? Nereti dzirdēts, ka advokāti par savu darbu prasa pārāk daudz.
Advokātiem nav noteikta cenrāža, honorāra apmēru nosaka virkne faktoru – lietas sarežģītība un apjoms, tās izpētē un analīzē ieguldāmais laiks, judikatūras un juridiskās literatūras analīze, nepieciešamība izprasīt papildu dokumentus, ziņas, iepazīties ar dažādās institūcijās, organizācijās esošiem dokumentiem, gatavot papildu iesniegumus, pieteikumus, sūdzības, nepieciešamība konsultēties ar ekspertiem, komandējumi, steidzamība u. c. Jāatceras, ka advokāts ir pašnodarbināta persona, kas pati uztur savu praksi (telpu noma, komunālie maksājumi, telpu aprīkojums, telefons, internets, datortehnika, kancelejas preces u. tml.). Advokāts var būt arī darba devējs. Advokātam personāla un prakses uzturēšanai, likumā noteikto nodokļu maksājumiem finanšu līdzekļi ir jānopelna. Minimālo algu valsts strādājošajiem garantē, advokātam darbu – ne, izņemot valsts nodrošināto aizstāvību kriminālprocesā, bet atsevišķos gadījumos arī pārstāvību kriminālprocesā.
Vai kāds advokāts ir atteicies no aizstāvamā?
Pieļauju, ka jā. Konkrētu gadījumu atmiņā gan neatsaukšu.
Kā advokātu ētikas komisija nodrošina, lai advokāti ievērotu morāli un ētiku? Dažreiz advokāti, saņēmuši daudz lietu, “norauj” kādu tiesas sēdi.
Advokātu ētikas komisija netika dibināta ar mērķi sodīt advokātus. Tā skata jautājumus par advokātu rīcības atbilstību Latvijas zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa prasībām, sniedz rekomendācijas advokātiem, ieteic pieņemamāku darbības modeli, piemēram, par advokātu darbošanos interešu konflikta apstākļos, par advokāta rēķina iesniegšanu piespiedu izpildei, par saskarsmi ar tiesu u. c. Iespējamu lietu “noraušanu” skata advokātu padome, tā vai nu noraida sūdzību, vai nodod ētikas komisijai, lai audzinātu, nevis sodītu.
Vai jums savā praksē nācies liet asaras?
Atzīšos – esmu raudājusi. Arī tiesas zālē – par bezspēcību situācijā, kura liekas juridiski skaidra, bet rezultāts nav cerētais. Pārdzīvojumu bijis gana, darba gaitas uzsāku Rīgas 2. juridiskajā konsultācijā, kas sniedza obligāto aizstāvību Augstākajā tiesā. Un tur skatīja smagākās lietas, tostarp slepkavības…
Kura ir jūsu anekdote par advokātiem?
Advokāts uzstājas tiesā:
– Tiesneša kungs, ja cilvēks ir astoņpadsmit reizes sodīts, tad viņš nav noziedznieks.
– Kas tad?
– Kolekcionārs.
