Arhitektūru izvērtēs laiks 0
Šajā piektdienā, 15. maijā, Berga bazārā svinīgā ceremonijā (tajā uzstāsies arī izcilais pianists Reinis Zariņš, kurš tāpēc īpaši brauks uz Rīgu) uzzināsim, kuri ir labākie no labākajiem Latvijas arhitektūrā.
Uz Latvijas Arhitektūras gada balvu (LAGB) šogad pretendē trīspadsmit spilgti veikumi, to vidū divi Latvijas “gadsimta projekti” – Latvijas Nacionālā bibliotēka un Rundāles pils restaurācija. Kopumā LAGB finālisti ataino Latvijas arhitektūras ainu šķērsgriezumā no ļoti maziem līdz ļoti vērienīgiem objektiem, kurus visus vieno augsta arhitektoniskā kvalitāte.
“Esam vienīgā kultūras nozare Latvijā, kas mēģina uz saviem sasniegumiem raudzīties starptautiskā kontekstā,” teica LAGB nacionālās žūrijas priekšsēdētāja, 2014. gada balvas ieguvēja Zaiga Gaile. Viņas kolēģi žūrijā bija arhitekti Pēteris Bajārs, Brigita Bula, Elēna Melzoba, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, mākslas vēsturnieks Rihards Pētersons un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs. LAGB jau desmito gadu darbus vērtē arī starptautiskā žūrija, kurā šogad darbosies pieci ievērojami arhitekti – Rīgā dzimušais, bet kopš 1949. gada Austrālijā dzīvojošais arhitekts, viens no četriem arhitektu biroja “PTW Architects” direktoriem Andrejs Andersons, biroja “Baumann Boe-Whitehorn Arkitekter” vadošais arhitekts Noa Boe-Vaitorns (Dānija), mākslas un literatūras kritiķe, akadēmiķe, rakstniece, Marka Rotko speciāliste Annija Koena-Solala (Francija), spāņu biroja “Octavio Mestre Arquitectos” (OMA) vadošais arhitekts Oktavio Mestre un mākslas vēsturniece, Igaunijas Arhitektūras muzeja direktore Trīna Ojari.
Kā stāstīja Zaiga Gaile, nacionālā žūrija šopavasar trīs dienas braukusi pa Latviju, lai apskatītu visus 38 balvai iesniegtos objektus. Šoreiz nolemts atteikties no nominācijām kategorijās, jo neliels objekts reizēm ir tikpat spēcīgs kā grandiozs un nav svarīgi, vai tā ir jaunbūve, rekonstrukcija, restaurācija vai tikai interjers jeb pat kāds vienreizējs projekts. Šīs nedēļas gaitā trīs dienas Latviju apbraukās arī starptautiskā žūrija, kas ieradās Rīgā vakar. Kā atklāja nacionālās žūrijas locekle Brigita Bula, galvenais tās atlases kritērijs bijis, lai objekts būtu skatāms kā paraugs pārējiem arhitektiem un sabiedrībai. Vislielākie strīdi paradoksālā kārtā bijuši tieši par objektiem, par kuriem nevienam nebijis šaubu, ka tiem jābūt balvas pretendentu sarakstā. Viskarstākās diskusijas vijušās ap Cēsu koncertzāli, kuru sākotnēji pat nebija paredzēts iekļaut finālistu listē, argumentējot ar apstākli, ka objekts kopumā nav funkcionāli pārāk labi pabeigts, tomēr beigās uzvarējis arguments par tā lielo reģionālo nozīmību. Tostarp, kā norādīja B. Bula, šā objekta arhitektoniskā kvalitāte tomēr īsti neatbilst kritērijiem, kas piemēroti pārējiem LAGB pretendentiem, un šeit būs vietā starptautiskās žūrijas redzējums no neitrāla skatpunkta.
Z. Gaile pieminēja, ka uz vietu finālistu sarakstā pretendējuši arī daži liela mēroga ar ES finansējumu radīti projekti – piemēram, Pasta sala Jelgavā, atjaunotais Jāņa Čakstes laukums Liepājā, Cēsu bibliotēka – kas tomēr svītroti. “Uzskatījām, ka tie ir risināti arhitektoniski vāji, ieguldīta milzu nauda, bet iznākums bēdīgs, un ka tas jāpasaka atklāti,” teica nacionālās žūrijas loceklis Vents Vīgants. Starp žūrijas favorītiem Zaiga Gaile nosauca Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpusu, brīvdienu māju “Brieži” Talsu novadā, kas ir Lekorbizjē un Mīsa van der Roes līmeņa arhitektūra, kā arī dzīvokļu namu Skārņu ielā Vecrīgā. Viņa atklāja, ka sākotnēji žūrija Rundāles pils 50 gadus ilgušās restaurācijas pabeigšanu un Gaismas pili vēlējusies vērtēt ārpus konkurences, tomēr sākusi debatēt, kāpēc nevarētu vērtēt arī Nacionālās bibliotēkas projekta trūkumus, par kuriem neviens neiedrošinās runāt. Šos objektus nolemts atstāt kopējā konkurencē, vienīgi aicinot starptautisko žūriju novērtēt Rundāles pili ar īpašu balvu. “Galvenais vērtētājs ir laiks, Ceru, ka nākamajā skatē parādīsies tāda kategorija kā ilglaicīga vai laiku pamatīgi pārdzīvojusi arhitektūra, kas vismaz 25 gadus ir atzīta sabiedrībā un izgājusi visas laika pārbaudes,” teica Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums.
“Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015” pretendenti
Latvijas Nacionālā bibliotēka (autori: Gunārs Birkerts, Modris Ģelzis, Mārcis Mežulis, Dainis Rūdolfs Šmits, Sandra Laganovska, Andis Arbidāns).
Rundāles pils restaurācija (Rundāles pils muzejs)
Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes studiju korpuss (AB3D, arhitekti: Juris Mitenbergs, Pēteris Spuriņš, Uldis Tučs, Guna Priede).
Vidzemes koncertzāle Cēsīs (“Arhitekta J. Pogas birojs”, arhitekti Juris Poga, Ilva Asmusa, Marika Riekstiņa, Lauris Birznieks, Astra Poga, Žanna Turova).
Brīvdienu māja “Brieži” Talsu novadā (“SINTIJA VAIVADE_ARHITEKTE”, Sintija Vaivade, Madara Vēza, būvkonstruktors Ģirts Bērziņš).
Dzīvokļu nams Vecrīgā, Skārņu ielā (“Jaunromāns un Ābele”, arhitekti: Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele, Ieva Skadiņa, Jolanta Šaitere, Liene Danilēviča, Oskars Žuks, Juris Pupainis, grafikas dizaineris Edgars Zvirgzdiņš).
Privātmāja Berģos Juglas ezera krastā (“Jaunromāns un Ābele”, arhitekti: Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele, Dāvis Gertners).
“Pied a Terre” dzīvoklis Rīgā, Ausekļa ielā (“Jaunromāns un Ābele”, arhitekti: Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele, Gundega Andersone).
“Cabot” birojs Rīgā, Mūkusalas ielā (1PLUS1, arhitekti: Mārtiņš Pīlēns, Pieter Beer, Miglena Ivankova).
Arsenāla tunelis Ķeipenes stacijā (arhitekti Andis Sīlis, Andris Kokins, M. Dārznieks).
Dabas koncertzāles paviljons (“Didzis Jaunzems Arhitektūra”, arhitekti Didzis Jaunzems, Klinta Piskane).
“Unwritten”, Latvijas ekspozīcija 14. Venēcijas arhitektūras biennālē (NRJA, arhitekti Uldis Lukševics, Linda Leitāne-Šmīdberga, Zigmārs Jauja, Ivars Veinbergs, Mārtiņš Rusiņš).
“Mierīgi!” instalācija Miera ielā (“Fine Young Urbanists”, arhitekti: Toms Kokins, Evelīna Ozola).
