Arhibīskaps Vanags: Ziemassvētkos roku cilvēkiem pasniedz Dievs, “labi zinot, ka mēs tajā iekodīsim”. 2
Pasniedzot roku pretī, otrs cilvēks dara to pašu, savā vēstījumā Ziemassvētkos sacīja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.
LELB arhibīskaps norāda, ja Ziemassvētkos uzmanīgi vēro Dievu, tad var saprast – “lai kur mēs dzīvē atrastos un lai cik samaitāti un nederīgi mēs būtu, mūsos tomēr ir kāda neatņemama vērtība”, kuru “Dievs izpauž ar visu savu rīcību”.
Tāpat viņš aicina uzdot jautājumu, kā veidojas attiecības starp cilvēkiem, norādot, ka labi zināma cilvēku spēja būt bīstamiem, pievilt un nodarīt pāri, tāpēc ir dabiski piesargāties – ja otram pasniedz roku, pastāv risks, ka tajā var iekost.
“Bet mēs tomēr to darām, jo jūtam, ka otrs cilvēks līdzās var dzīvi padarīt vieglāku un labāku. Īstais cilvēks blakus ir vērtība, ko svinēt. Tādēļ riskējam uzticēties cerībā, ka no visa, kas otrā ir, mums izdosies priekšplānā izvest to, pēc kā ir vērts sniegties. Pasniedzot roku pretī, otrs cilvēks dara to pašu. Tā mēs veidojam pasauli, kurā var dzīvot,” akcentēja Vanags.
Velkot paralēles, arhibīskaps pavēstīja, ka Ziemassvētkos roku cilvēkiem pasniedz Dievs, “labi zinot, ka mēs tajā iekodīsim”.
“Tas rāda, cik lielu vērtību viņš mūsos redz un cik ļoti ilgojas to ar mums svinēt. Viņš grib mūs sev blakus un sniedzas pēc mums, lai izvestu priekšplānā pašu dārgāko – tikai cilvēkam dāvāto spēju pazīt Bētlemē dzimušo Kristu, atsaukties viņa aicinājumam un piedalīties viņa dzīvē,” vērsa uzmanību Vanags.
Tāpat viņš aicināja novēlēt Dievam izdošanos. “Tad eņģeļi varēs gavilēt – Gods Dievam augstībā un miers virs zemes cilvēkiem, uz ko Dievam labs prāts. Tad starp tiem būsim arī mēs,” uzvēra arhibīskaps.
Kā ziņots, šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības.
Par Kristus īsto dzimšanas dienu joprojām pastāv diskusijas Bībeles pētnieku vidū, jo evaņģēliji par piedzimšanas datumu neizsakās precīzi. Kā liecina baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena Ēģiptē 3.gadsimtā tika svinēta 25.martā. Arī citas Austrumu zemes šo dienu saistījušas ar pavasara saulgriežiem.
Tā kā Senajos Austrumos par bērna dzīves sākumu sāka uzskatīt viņa ieņemšanas brīdi, tad liturģiskajā tradīcijā šis datums nostiprinājās kā Kunga Pasludināšanas svētki. Šim datumam pakārtojās arī Jēzus piedzimšanas svētki 25.decembrī, kurus Romā šajā datumā sāka svinēt 4.gadsimta sākumā pēc kristiešu vajāšanu beigām, šai tradīcijai saglabājoties līdz mūsdienām.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25.decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi.
Ziemassvētku liturģijā ir vigīlijas Mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigīlijas, 24.decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24.decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts.
25.decembrī katoļu baznīcā tiek noturētas trīs Svētās Mises. Pirmā Mise ir veltīta naktij. Tautā to sauc par Eņģeļu Misi, jo eņģeļi pirmie sludināja prieka vēsti virs Betlēmes. Otrā Mise notiek rīta stundā, to mēdz saukt par Ganu Misi, atceroties Betlēmes ganus, kas pirmie aizsteidzās pie Jēzus silītes. Savukārt trešā Svētā Mise notiek dienā. Tā ir Augstā Mise.
Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.
