Arhibīskaps Vanags: Mums ir uzskatu atšķirības, bet mēs nekarojam 10
Pretēji iztēlotajam, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) nav savā starpā karojošas baznīcas. Šādu viedokli pauž LELB arhibīskaps Jānis Vanags, “Latvijas Avīzes” lūgts komentēt septiņu LELB mācītāju un LU Teoloģijas fakultātes dekānes vēstulē teikto (la.lv/septini-luteranu-macitaji-sadalita-baznica-atkal-jaapvieno-2/).
Kā ziņots, sestdien, 31. oktobrī publiskotajā vēstulē garīdznieki raksta: “Sākotnēji vienotā luterāņu baznīca, šķiet, ir sadalījusies divās savstarpēji karojošās baznīcās.” Viņi aicina, ka sadalītā baznīca atkal būtu jāapvieno. Vienlaikus sarunās tiek pausts, ka galvenā pretruna ir – atšķirīgā baznīcu attieksme pret sieviešu ordināciju. Arhibīskaps J. Vanags konkrēti šo jautājumu gan savā atbildes vēstulē nepiemin.
“Ir sen izrunāts, kas būtu vajadzīgs baznīcu apvienošanai – vienota satversme un pārvalde. LELBĀL nesekos lietuviešu priekšzīmei, kuri pievienojās dzimtenes baznīcai, pieņēma tās noteikumus un nodeva sevi Viļņas bīskapa pārraudzībā. Daļa trimdas latviešu drīzāk uzskatītu, ka Latvijas baznīcai jāpieņem viņu kārtība, domāšanas veids un virsvadība. Maz ticams, ka tam piekristu LELB. Katra LELBĀL daļa dzīvo pēc mītnes zemei pielāgotiem noteikumiem, ko grūti savietot ar LELB pārvaldes principiem,” raksta J. Vanags.
Noslēgumā LELB arhibīskaps secina: “Reālāk ir runāt par vienotību latviskajā identitātē, luteriskajā ticībā un sadarboties kopīgā mērķī to sludināt latviešu tautai, nekā censties sabāzt kopā divas baznīcas, katru ar savu pašapziņu – kas tiešām varētu novest pie dramatiskām attiecībām mehāniski apvienotas baznīcas iekšienē. Tādēļ baznīcu vadības vienojās par draudzīgu un cieņas pilnu sadarbību kopīgos projektos. [..] Pretēji iztēlotajam, LELB un LELBĀL nav savā starpā karojošas baznīcas. Mums ir uzskatu atšķirības, taču vienmēr esam uzturējuši labvēlīgi sadarbīgas un cieņas pilnas attiecības. Ja paziņojuma nolūks tiešām bija ierosināt šos soļus, autoriem vajadzēja ar iesniegumu vērsties pie savas baznīcas, nevis runāt par to laicīgā presē.”
Arhibīskapa J. Vanaga visu viedokli, kā arī septiņu mācītāju un LU Teoloģijas fakultātes dekānes parakstīto vēstuli lasiet 2. novembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.
