Arhibīskaps Vanags: cilvēkus darīs brīvus došana un piedošana 6
Cilvēkus dara brīvus došana un piedošana, Lieldienu dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Vanags aicināja katram ielūkoties savā dzīvē un saprast, kur tajā ir “vecā, labā Kristus augšāmcelšanās”, norādot, ka ir liela atšķirība iet savu ceļu ar vai bez Kristus augšāmcelšanos. Arhibīskaps īpaši uzsvēra jēdzienu “force majeure” jeb nepārvaramu varu, un parasti ar to saprotot kādu dabas katastrofu, epidēmiju, valsts apvērsumu. “Varam tikai cerēt, ka nekas tāds mūsu dzīvi neaizskars,” sacīja Vanags.
Arhibīskaps arī norādīja, ka ir viens “force majeure”, ko gatavojam paši, proti, kapakmens, kas ir nepārvarama vara un kas izmaina visu. “Lieldienu rītā atausa, ka Jēzus ir nepārvarama vara, kas nelūdz un neklauvējas, bet augšāmceļas,” tā uzsvēra Vanags.
Arhibīskaps uzsvēra, ka mūsu dzīvē var pienākt brīdis, kad mums ceļu var aizšķērsot nepārvarama vara, kad neredzēsim ceļu tālāk, jautājot, ko mums tajā brīdī nozīmēs Kristus augšāmcelšanās un vai tam, ka Kristus ir dzīvs, vispār ir kāda nozīme reālās dzīves reālā situācijā.
“Vai tas kaut ko nozīmē koptu kristietim, kas stāv uz ceļiem ar aizsietām acīm ar islāmista zobenu virs galvas mirkli, pirms tam krīt?” tā jautāja Vanags, turpinot, ka augšāmcelšanās nekļūst par radikālu izeju ar to vien, ka “esam dzirdējuši Lieldienu stāstu un noglabājuši to atmiņā”.
“Mēdz teikt, ja esi ieraudzījis mērķi, tad ej uz to, ja nevari paiet, tad rāpo, ja nevari rāpot, tad vismaz nogulies tajā virzienā. [..] Arī mums ir brīži, kad mēs nespējam ne paiet, ne parāpot, neesam spējīgi uz ticības varoņdarbiem, tomēr mums ir mūsu tradīcija,” tā teica Vanags, atgādinot, ka cilvēkus darīs brīvus došana un piedošana.
