Vai jums ir laiks lasīt arī daiļliteratūru? 17
Pēdējā laikā esmu izlasījis Harija Tumana pētījuma “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” sadaļu, kas veltīta Maķedonijas Aleksandram. Autors raksta, ka tādas personības, kas ar desmit tūkstošu lielu karaspēku sakāva milzīgu impēriju un iekaroja gandrīz visu tolaik zināmo pasauli, nav bijis ne pirms, ne pēc Aleksandra. Harijs Tumans mēģina izprast noslēpumu, kā Aleksandrs dabūja gatavu to, kas no veselā saprāta viedokļa šķiet neiespējams. Maķedonijas Aleksandrs spēja uzrunāt savus karavīrus, argumentēt, iekustināt emocijas, un viņam bija vīzija par to, kas darāms. Te, manuprāt, ir arī atbilde, kas būtu vajadzīgs mūsu ceturtajai atmodai.
Brīvajos brīžos iznācis atgriezties arī pie Klaiva Steiplsa Lūisa “Nārnijas hronikas” un Tolkīna “Gredzenu pavēlnieka”. Jo šīs grāmatas, no vienas puses, ir kā pasakas, taču tajās ir ietverts dziļš garīgs vēstījums.
Starp citu, pērn ir iznākusi klausāmgrāmata “Jaunā Derība jaunā tulkojumā” – audioieraksts lomās, un es esmu ierunājis Pilāta tekstus.
Pieminējāt līdzdalību Zinātņu akadēmijas ekspertu komisijā.
Jā, LZA ievēlējusi mani par Goda biedru un aicina uz saviem pasākumiem. Zinātne arī ir daļa no kultūras, un tieši šo intelektuālo, pētniecisko dimensiju mums kultūrā vajadzētu vairāk.
