Jūs apmeklējat arī Operu, kā vērtējat to? 17
Pēdējā laikā neesmu tur bijis. Beidzamās izrādes, ko tiku redzējis, bija “Traviata” un “Lucia di Lammermoor” ar patiešām izcilu solistu sniegumu. Pēc izrādes pateicos Marinai Rebekai par Lučijas lomas tēlojumu, arī režisoram Andrejam Žagaram paspiedu roku, sakot paldies par labu izrādi, kurā beidzot nebija neviena darvas piliena. Jo bieži vien ir kāds darvas piliens, kas saistīts ar ideoloģisku dimensiju, un ideoloģija mākslā tomēr atgrūž.
Vai iznācis redzēt Valmieras teātra izrādi “Meistars un Margarita”, pēc kuras jādomā – katrs saņem pēc savas ticības?
Par valmieriešiem man ir labs iespaids, un, kad būs iespēja, izrādi labprāt noskatīšos. Tāpat nekad neesmu bijis vīlies Jaunā Rīgas teātra izrādēs. Piemēram, izrādē “Tēvs” arī ir temats par manipulāciju tāpat kā jau pieminētajā izrādē “Astoņas mīlošas sievietes”. Taču izrādē “Tēvs”, kaut arī tā ir traģiska, nerodas iespaids, ka visa dzīve ir tāda morāli netīra un melna.
Kas vēl pēdējā laikā iepriecinājis un kā varbūt pietrūcis?
Dziļu baudījumu sagādāja Elīnas Garančas un Raimonda Paula koncerts – radošā tikšanās “Baltās paslēpes” Nacionālajā teātrī. Patiešām prieks, ka mums ir tāda ranga personības. Zināju, ka Elīna Garanča ir izcila soliste, taču šis koncerts raisīja arī pārdomas, kas cilvēkam bijis jāizdara, lai sasniegtu tādu pasaules klases līmeni. Tur ir redzams gara spēks un milzīgs ieguldītais darbs, protams, apvienojumā ar talantu.
Mapītē esmu sakrājis apmeklēto koncertu programmas. Aizvadītajā gadā mani īpaši uzrunāja divas dziesmas. Augustā koncertā Dzintaros par godu Latvijas Republikas konstitucionālā likuma par valstiskā statusa atjaunošanu pieņemšanas 25. gadadienai noslēgumā skanēja Borisa Rezņika un Valda Pavlovska “Atmostas Baltija”. Dziesma, kas savulaik tika piedzīvojusi sabiedrībā lielu rezonansi, aktualitāti nav zaudējusi. Dziesmā jūtama Atmodas elpa. Šodien situācija ir pavisam citāda. Taču es sapņoju par to, lai mums būtu nākamā atmoda, un vēlos strādāt pie tā. Uzskatu, ka nepieciešams izpētīt kompetentu cilvēku lokā, kādi bija Trešās atmodas priekšnosacījumi un kas vajadzīgs, lai būtu ceturtā atmoda. Tiku 2016. gadā piedāvājis Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilijam pētīšanai šo atmodas tēmu. Taču pērn par svarīgākām tika atzītas citas tēmas, tostarp par integrāciju – vai turpināt esošo modeli vai izvēlēties kādu jaunu. Otra manis piedāvātā tēma – par Eiropas civilizācijas krīzes cēloņiem un iespējamiem risinājumiem tās pārvarēšanā.
Decembrī Valsts prezidenta rīkotā pieņemšanā audžuģimenēm dzirdēju repera Arvja Reika izpildīto dziesmu “Par Latviju”. Tās skanējums ir ļoti vienkāršs, taču uzrunāja entuziasms, ar kādu reperis aicina darīt visu, lai cilvēki pārstātu braukt prom no Latvijas, bet iekārtotu labu dzīvi šeit. Viņš nostiprina cilvēkos savas vērtības apziņu. Arvja vēstījumā ir milzīgs patriotisma lādiņš, izteikts mūsdienu mākslas valodā, kuru saprot jaunieši. Velkot paralēles ar Jaņa Rozentāla savulaik rakstīto, teikšu, ka jāatrod mūsdienu cilvēkiem saprotami izteiksmes līdzekļi un ar to palīdzību jāstiprina savas vērtības apziņa, piederības sajūta savai valstij, patriotisms un gara vērtības, dvēsele, nevis jāizdabā instinktiem.
Par vienu no ievērojamiem kultūras un garīgiem pasākumiem pērn uzskatu “Baznīcu nakti”, kas norisinājās jau otro gadu un kurā 190 dievnamu vēra savas durvis apmeklētājiem.
1. janvārī Rīgā noslēdzās Tezē Eiropas jauniešu tikšanās. Tajā piedalījās pāri par 15 tūkstošiem jauniešu, piedāvātās programmas ietvaros viņiem bija iespēja iepazīties arī ar Latvijas neatkārtojamo nacionālo kultūru un tikties ar mūsu zinātnes pārstāvjiem. Bez tīri garīgās dimensijas tā bija arī brīnišķīga iespēja starpnacionālajai kultūras apmaiņai.
