Arhibīskaps Stankevičs: Jāapzinās izaicinājums – esam zaudējuši lielu daļu tautas 2
Pilsoņu ietekme uz valsts attīstību arvien vēl ir ļoti ierobežota, šodien notikušajā ekumēniskajā dievkalpojumā atzina Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Stankevičs stāstīja, ka 29 gadu laikā Latvija ir pabeigusi savu reintegrāciju Rietumu pasaulē pēc atbrīvošanās no padomju režīma, tāpat esam centušies sakārtot mūsu demokrātijas sistēmu.
Viņa vērtējumā, arī sabiedrības labklājība ir krietni izaugusi. “Šai ziņā mums ir, ar ko lepoties. Tomēr vienlaicīgi lielā daļā sabiedrības valda neapmierinātība un vēlme arvien no jauna mainīt pie varas esošos. Tāpat redzam, ka mūsdienu kultūra aizvien vairāk attālinās no savām kristīgajām saknēm, neskatoties uz dziļo un plaši izplatīto izsalkumu pēc garīga stiprinājuma,” pauda arhibīskaps.
Viņš arī aicināja apzināties izaicinājumus, jo no 1990.gada Latvija ir zaudējusi lielu daļu no mūsu tautas – īpaši jauniešus – emigrācijas dēļ, vairākos sektoros ir pamanāma stagnācija, piemēram, veselības un izglītības jautājumos, tāpat ir valsts institūcijas un nozares, kurās trūkst caurspīdīguma un tiesiskuma, kurās vēl turpinās konsolidācija, piemēram, maksātnespējas administrācijas sistēma, obligātā iepirkuma komponente, ātro kredītu joma.
“Ir acīmredzams, ka demokrātijai mūsu valstī vēl vajag turpināt nostiprināties,” uzsvēra Stankevičs.
Atbildot uz jautājumu par Latvijas ilgtermiņa attīstības un uzplaukuma atslēgu, arhibīskaps norādīja uz diviem aspektiem.
Pirmais – tie ir pūliņi, lai attīrītu individuālo un sabiedrisko dzīvi no sārņiem. Otrais – kādas pārpasaulīgas palīdzības, spēka ienākšana šais mūsu pūliņos, kas padara tos auglīgus un aizdedzina mūsu sirdis, dod spēku, degsmi un izturību,” sacīja Staknevičs.
Arhibīskaps norādīja uz baznīcas tēvu skaidroto, ka bagātības ir labas, kad tās kalpo tuvākajam, citādi tās nes ļaunumu.
“Naudai, tātad, jākalpo, nevis jāvada. Nauda ir tikai tehnisks līdzeklis starpniecībā, salīdzinot vērtības un tiesības, izpildot pienākumus un veidojot krājumus. Tāpat kā visai tehnoloģijai, naudai pašai par sevi nav absolūtas vērtības, bet tā iegūst vērtību saskaņā ar mērķi un apstākļiem, kādos tā lietota. Kad nauda tiek atzīta par vērtību pati sevī, tad cilvēks nonāk tās varā. Biznesa veidiem jāpastāv nevis tāpēc, lai pelnītu naudu, bet bizness pastāv, lai kalpotu,” sacīja Stankevičs.
Viņa ieskatā, svarīgi atgūt sociālo nozīmi finanšu un banku darbībai, ņemot vērā uzņēmēju spēju radīt labus, inovatīvus risinājumus. Arhibīskaps arī uzsvēra, ka kredītiem ir jābūt pieejamiem ģimeņu mājām, mazajiem un vidusmēra biznesiem, zemniekiem, izglītības aktivitātēm, īpaši sākuma līmenī, vispārējai veselībai, nabadzīgo pilsētnieku integrācijai un viņu dzīves līmeņa celšanai.
“Tomēr tirgus finanšu loģika dara kredītu pieejamāku un lētāku tiem, kuriem ir vairāk līdzekļu; dārgāku un grūtāk pieejamu tiem, kuriem mazāk līdzekļu, tā ka nabadzīgākie ir spiesti padoties augļotāju kaprīzēm,” piebilda arhibīskaps.
Stankevičs pievērsās arī individuālās atbildības jautājumam, norādot, ka demokrātija izpaužas dažādos veidos – vēlēšanas, piedalīšanās politiskajās partijās, iespējas izveidot nevalstiskās organizācijas, autonomija lēmumu pieņemšanā.
“Izskatās, ka šajā ziņā Latvija ir spērusi lielus soļus. Par nožēlu varam pamanīt, ka pilsoņu ietekme uz valsts attīstību arvien vēl ir ļoti ierobežota. Diemžēl ir atsevišķas grupas, kas ārkārtīgi ietekmē politiskos lēmumus, ierobežojot plašāku sabiedrības iesaisti un bremzējot loģiskāko lēmumu pieņemšanas procesu. Jācer, ka Trauksmes celšanas likums, kas ar 1.maiju ir stājies spēkā, pozitīvi ietekmēs cilvēku iesaistīšanos līdzatbildībā par notiekošo mūsu valstī,” teica arhibīskaps.
Tāpat, runājot par individuālo atbildību, Stankevičs kritizēja korupciju.
Stankevičs pauda, ka korupciju uztur naudas pielūgsme, un korumpētais ir kā cietumnieks šādai pielūgsmei. Viņš akcentēja, ka tās pamatā ir meli, ar kuriem personīgs vai kādas grupas labums uz āru tiek pasniegts kā kalpošana sabiedrībai.
“Korupcija ir demokrātijas krāpšana, tā paver durvis citiem ļaunumiem, piemēram, narkotikām, prostitūcijai, orgānu tirdzniecībai, cilvēku un ieroču tirdzniecībai. Ar to tiek maldināti un izmantoti vājākie un vismazāk informētie. Pieredze rāda, ka arī starp baznīcas cilvēkiem daži ir ļāvušies šim kārdinājumam. Tomēr novēršanās no korupcijas ir sociālā progresa priekšnosacījums,” sacīja arhibīskaps.
