Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Arhibīskaps Jānis Vanags: “Dievs ir pati pasaules esme, kurā dzīvojam, rosāmies, esam” 30

“Ziemsvētkus visbiežāk saistām ar prieku. “Priecīgus Ziemsvētkus!” – mēs sakām draugiem un pat svešiem cilvēkiem. Ziemsvētki ir tik skaisti! Pilsētu laukumos un savās mājās greznojam eglītes, iededzam gaismiņas, lai tās skaisti mirdz. Tik ierasta, tik latviska tradīcija!” tā šā gada vēstījumā Ziemassvētkos, uzrunājot sabiedrību Ziemassvētku vakarā, sacīja Rīgas arhibīskabs Jānis Vanags.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas


Turpinājumā arhibīskapa Vanaga vēstījums:

“Svētku ugunīs mirdzošai eglītei ir iespaidīgs pirmtēls Bībelē. Iedams pa tuksnesi, Mozus ierauga ērkšķu krūmu, kas deg, bet nesadeg. Viņš dodas tuvāk, lai apskatītu tādu brīnumu. No krūma viņu uzrunā Dieva balss. Nedaudzie vārdi, ko Mozus dzird, piešķir ceļam jaunu jēgu un uz mūžiem ieraksta viņa vārdu cilvēces vēsturē.

CITI ŠOBRĪD LASA


Necilam ērkšķu krūmam, uz kuru ceļinieks pat nepaskatās, Dieva klātbūtne liek iemirdzēties pārpasaulīgās liesmās, kas to izgaismo, bet nesadedzina. Dievam nevajag degvielu, jo viņš nav “augstākā būtne pasaulē”, viņš vispār nav no pasaules. Dievs ir pati pasaules esme, kurā dzīvojam, rosāmies, esam. Jo tuvāk Dievam, jo pilnīgāka top cilvēka esme.


Tas pats Dievs Betlēmē piedzima kā cilvēks, lai tuvotos mums. Pirms mēs vēl Dievu meklējām, viņš jau atrada mūs. Gadu no gada parastas, adatainas eglītes iedegas kā ērkšķu krūms, lai aicinātu pamanīt tādu brīnumu un doties tuvāk. Lai tevī, parastā cilvēkā, skaisti iemirdzas pārpasaulīgā gaisma, kas attīra un izgaismo. Lai tu dzirdi Dieva balsi, kas dzīvi dara pilnīgu un nāvi jēgpilnu. Lai tavs vārds ir ierakstīts dzīvības grāmatā.


Lūk, skaistais, pilnīgais ziemsvētku prieks, kuru es vēlu katram cilvēkam, sveicinot – priecīgus Ziemsvētkus, Kristus mīļotie! Priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!”

Jau vēstīts, ka šodien, 25.decembrī, Latvijā un citur kristīgajā pasaulē tiek svinēti Pirmie Ziemassvētki.

25.decembris jau kopš kristietības pirmsākumiem tiek svinēts kā Kristus dzimšanas diena, lai gan sākotnēji šajā datumā tika svinēta “saules atgriešanās” – pirmā diena, kad saule zemi apspīd nedaudz ilgāk kā iepriekšējā dienā.

Tāpat jau jau vēstīts, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) ilggadējais vadītājs, arhibīskaps Jānis Vanags drīzumā dosies emeritūrā jeb pensijā, līdz ar to luterāņiem būs jāvēlē jauns baznīcas vadītājs, tā decembra sākumā vēstīja “Latvijas Avīze”.

Vanags LELB vada jau 30 gadus. Baznīcas Satversmē teikts, ka bīskaps var doties emeritūrā, kad ir sasniedzis 65 gadu vecumu, bet 70 gadu vecumā šis amats jāatstāj. Vanags ir dzimis 1958.gada 25.maijā, tātad šogad sasniedzis 65 gadu vecumu.

Par LELB vadītāju Vanags kļuva 34 gadu vecumā pēc iepriekšējā luterāņu arhibīskapa Kārļa Gailīša traģiskās bojāejas autoavārijā 1992.gada rudenī. Bīskapa amatā Vanags tika ievēlēts 1993.gada 26.janvārī.

Reklāma
Reklāma

Sākotnēji Vanags LELB bija vienīgais bīskaps, savukārt tagad tajā ir bīskapu kolēģija: arhibīskaps Vanags, Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe un Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons. Bīskapu ievēl baznīcas Sinode, kas ir augstākā lēmējinstitūcija un pulcējas vismaz vienu reizi četros gados. Latvijas Sinodi sasauc LELB virsvalde.

Laikraksts atzīmē, ka Vanagu uzskata par konservatīvu teologu un LELB tiekot minēta kā viena no konservatīvākajām pasaules luterāņu baznīcām. Vanags savulaik vienīgais no visiem kandidātiem uz LELB vadīšanu bijis pieteicis savu principu, lai par mācītājiem netiktu ordinētas sievietes.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.