Lielvārdes naudas kanna 4
Šis gads arheologiem izrādījies veiksmīgs nejaušu atradumu ziņā. Vispirms tika saņemta vēsts, ka “Latvijas Avīzes” lasītājiem pazīstamais publicists Agris Liepiņš augusta sākumā, zemes darbu laikā pie paša celtās Uldevena senlatviešu koka pils Lielvārdē teju vārda tiešā nozīmē uzracis “naudas podu” – alvas kannu ar 766 monētām, paslēptām 16. gs. beigās. Šis ir viens no skaita ziņā bagātākajiem depozītiem Latvijas vēsturē, un jo svarīgāk, ka laimīgas sakritības dēļ tas nonāca tieši vēstures entuziasta Liepiņa rokās, kurš nekavējās unikālo atradumu nodot Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam. Muzeja speciālisti vēl strādā pie depozīta, taču jau konstatēts, ka tajā ir daudz Rīgas brīvpilsētas monētu, tāpat Livonijas valsts perioda naudiņas, kas kaltas ne tikai Rīgā, bet arī Tallinā un Ārensburgā. Vecākā depozīta monēta ir Livonijas ordeņa mestra Bernharda Borha 15. gs. šiliņš. Ir arī Zviedrijas karaļa Ērika XIV sudraba klipes un kāds Vācijā kalts dālderis, plus divas 16. gs. sudraba karotes.
Savukārt rudenī gadījuma pēc Veckuldīgas pilskalna apkaimē meža izcirtumā uzieti divi ugunskapi, datējami ar 9. – 10. gs. Pētnieku slēdziens – kapos guldītie nav bijuši kurši, bet viens no viņiem varēja nākt no vikingu saimes. Ja tā, tad tas apliecina, ka tālā senatnē Kuldīga bijusi viena no skandināvu vikingu iecienītām vietām Latvijā. Ekspansīvos svešiniekus vilināja Ventas ūdensceļš. Par vikingiem domāt liek divas skandināviem raksturīgās bronzas bruņurupuču saktas, kas reiz rotātas zelta vai sudraba inkrustācijām. Uz ziemeļniekiem raksturīgajām saktām redzami stilizēti altāru un lauvu attēli. Otrajā kapā sadedzinātajam līdzās doti divi šķēpu uzgaļi, nazis un sakta. Acīmredzot, šis vīrs nācis no tā sauktajiem Kurzemes somiem, lībiešu priekštečiem. Nav izslēgts, ka abas kopienas Kuldīgas apkaimē pirms kuršu ierašanās dzīvojušās līdzās, taču zināšanu par to trūkst.
