Rosība pilīs 4
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne akcentē, ka šogad uz plānotiem, intensīviem darbiem “atspērušies” Latvijas piļu arheoloģiskie pētnieki. Viņa pati jau ne pirmo gadu turpina vietējās pašvaldības finansētos izrakumus 13. – 16. gs. Rīgas arhibīskapu rezidencē Raunas pilī. Šogad izrakumi rīkoti Raunas pils priekšpils teritorijā, kurā, pēc 17. gs. zviedru laiku plāniem spriežot, nekādām būvēm atrasties nevajadzēja. – Bet, kad parādījās krāsns paliekas, sapratu, ka īsti neapbūvētā pagalmā neesam trāpījuši. Izrādās, 16. gadsimtā tur tomēr bijušas kādas celtnes ar izteiktu ziemeļu–dienvidu orientāciju. 17. gadsimta apbūvē tik precīza orientācija nav izteikta, – stāsta Zirne. Atklājušies arī deguma slāņi, kas liecina par ugunsgrēkiem pilī. Raunas pilī katru gadu starp atradumiem parādoties tādi, kuru bijušo lietojumu grūti atšifrēt. Šogad interesantākais ir dzelzs apkaluma fragments ar Romas pāvesta atribūtiku – sakrustotu zizli un krustu, un, iespējams, pāvesta mitru (līdzīgu atribūtiku 16. gs. lietoja arī Rīgas arhibīskapijā). Tiesa, minētās garīdznieku galvassegas attēlojums restauratoru vēl neattīrītajā dzelzs priekšmetā drīzāk pieļaujams, nekā redzams. – Apkalums noteikti nāk no kaut kā, kam savulaik bijusi rituāla nozīme. Kā vienkāršu dekoru to traktēt nevaru, – skaidro arheoloģe. Pēc visa spriežot, priekšmets ir dedzis. Interesanti, ka tam līdzās atrasts arī brokāta lentes gabaliņš. Vēl Raunas atradumu vidū ir 16. – 17. gs. monētas un sadzīves priekšmetu fragmenti. Šogad izrakumos tikts līdz 16. gs. slānim. Nākamgad rakšana turpināsies.
Arheologi pēdējos gados vasarā strādā arī Ērģemes pilsdrupās. Tās uzņēmusies savest kārtībā biedrība “Ērģemes bruņinieku pils”, bet uzraudzīt sakopšanas un pilsdrupu attīrīšanas darbus pieaicināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģe Ilze Mālkalniete. Sākts ar 14. gs. celtās pils diviem torņiem. Tos attīrot, speciālisti guvuši vairākas jaunas atziņas. Piemēram, pazeminot būvgružu līmeni, atklājusies ziemeļu torņa pirmā stāva durvju aila, kaut gan sākumā šķitis, ka ieeja tornī bijusi tikai no otrā stāva. Atklājušās arī iepriekš aizgruvušās kāpnes, kas ved tornī. Arheoloģe to stāvokli novērtē kā ļoti labu. Tāpat daļēji attīrīts vārtu tornis, jo galvenā ieeja Ērģemes pilī notikusi caur torni. Torņa pagrabu attīrot no gruvešiem, izvedot zemi un akmeņus, atklājušās labi saglabājušās pagraba kāpnes. Pagraba griestu augstumu arheoloģe lēš ap 180 – 190 cm. Nedaudz atsegts bruģis pie vārtu torņa.
Izņemot lielo akmeņu daudzumu, kas gadsimtiem ilgās drupšanas gaitā sakrituši Ērģemes pils iekšienē, arheologi nav konstatējuši gandrīz nekādas pils būvdetaļas, ja neskaita naglas, apskaldītus akmeņus un vienkāršu krāsns podiņu lauskas. – Tā bija palīgpils, kuras uzdevums bija robežas sargāšana. Nekādu dekoratīvu kalumu vai greznumu tur nekad nav bijis, – tā Mālkalniete. Arī cita rakstura atradumu nav daudz – dažas monētas, muskešu un nelielas lielgabalu lodes, iespējams, bruņu cimda fragments. Atradumi attiecas uz 17. gs., bet dziļākus slāņus arheologi šogad arī negrasījās sasniegt. Darbi Ērģemē turpināsies nākamsezon. Speciālisti pili novērtējuši kā Latvijas apstākļiem labi saglabātu, tāpēc ir iecere torņus jau tuvākā nākotnē atjaunot tiktāl, lai tiem uzliktu starpstāvu pārsegumus un jumtu. Ir cerības, ka pils, kuras apdzīvotība faktiski beidzās līdz ar ugunsgrēku 1670. gadā, varētu atdzimt kā tūrisma objekts.
Pēc Alūksnes novada pašvaldības pasūtījuma šovasar arheoloģiskās izpētes darbi ritēja Alūksnes Pilssalā, bijušās Livonijas ordeņa Marienburgas pils teritorijā. Darbus veica arheologs Uldis Kalējs no SIA “Archeo”. Arheologi un viņu izpalīgi – skolēni – strādāja 10 x 15 m lielā laukumā, vietā, kur pirms pils uzspridzināšanas Ziemeļu kara laikā 1702. gadā atradās pils ziemeļu un rietumu korpusi, kā arī iekšpagalms. Virs zemes no tā gan nekas nav saglabājies. Norokot 1,5 – 2 m biezo zemes un gruvešu slāni, atsedzās kādreizējā pils iekšpagalma līmenis, sienu fragmenti. Ja neskaita būvdetaļas, muskešu lodes un granātu šķembas, atradumu nav daudz, taču dažs no tiem ir itin interesants. Arheologs Kalējs kā Latvijā retu ieguvumu īpaši izceļ raga taures galu apkalumus. Pats rags nav saglabājies. Tāda veida taures izmantoja kā medībās, tā militārām vajadzībām signāla došanai. Vēl interesantāko atradumu vidū ir divi veseli māla trauciņi un monētas.
Alūksnes novada domei saistībā ar pilsdrupām ir lieli plāni – Alūksnes pils palikušie mūri jānostiprina, bet perspektīvā tiek domāts pat par rekonstrukciju. Katrā ziņā arī šeit nākamgad izrakumi turpināsies.
