Arheologi uz pēdām neticamam atklājumam: Terakotas armiju veidojuši grieķu skulptori 4
Kurš nezina slaveno Terakotas armiju Siaņā? Taču arheologi šogad atklājuši satriecošus faktus, kas norāda uz iespējamu senās Grieķijas mākslinieku līdzdalību pirmā Ķīnas imperatora grandiozās piemiņas vietas izveidošanā, raksta “The Independent”.
Minējums balstās jaunatklātā faktā, proti, – Ķīnas vistālākajā rietumu reģionā, Siņdzjanā, izrakumos, kuri datējami ar Ķīnas pirmā imperatora Šihuandi laiku, proti, 3. gadsimtu pmē., atklāts Eiropas izcelsmes DNS. Otrs pierādījums ir netiešs: vēsturiski visas skulptūras, kuras atrastas Ķīnā līdz Šihuandi valdīšanai, kā arī imperatora dzīves laikā, bijušas, augstākais, 20 cm lielas. Terakotas armija ir vienīgais gadījums šajā laika periodā Ķīnas teritorijā, kad atklātas cilvēka auguma skulptūras.
Sākotnējais arheologu pieņēmums bija, ka Šihuandi laika māksliniekus varētu būt ietekmējusi grieķu māksla, kas nonāca Indoķīnas pussalā līdz ar Aleksandra Lielā karagājienu – šādi piemēri zināmi, piemēram, noteiktu vietu budistu mākslā. Taču pētnieki spēruši vēl soli tālāk, izsakot pieļāvumu, ka sengrieķu mākslinieki, iespējams, paši iesaistījušies terakotas armijas skulptūru izveidē.
Ir zināms, ka senās Grieķijas māksla 5. gadsimtā pmē. piedzīvoja būtisku attīstību – pirms tam skulptūras bija stīvas un stilizētas, bet jau Partenona kariatīdes ir gluži kā marmorā sastingušas jaunas meitenes.
Šie meistardarbi, varētu teikt, nav pārspēti, – pēc uzplaukuma sekoja kritiens atpakaļ, un sengrieķu skulptoru meistarības līmeni atkal sasniedza vien viņu kolēģi renesanses laiā, tieši ietekmējoties no antīkās mākslas.
Doktors Li Šužens, terakotas armijas muzeja vecākais arheologs, piekritis, ka nepārprotama šķiet senās Grieķijas ietekme uz Ķīnas mākslu 1200 gadus pirms oficiālā Zīda ceļa iedibināšanas.
Turklāt eiropiešu DNS atklāts arī Pirmā imperatora kapeņu apkārtnē, vēl vairāk pastiprinot pārliecību par abu antīko lielvaru savstarpējām saiknēm.
