Argumenti pret kārdinājumu smēķēt 0
Smēķējoši filmu varoņi lepni pūš dūmu gredzenus oponentu sejās, burvīgas dāmas valšķīgi lūpām tuvina te cigareti, te kafijas tasīti… Pievilcīgi skati vien, it kā neviens neko nebūtu dzirdējis par tabakas nevēlamo ietekmi!
Pirmā cigarete
Liela daļa pīpmaņu pastāvīgi sāk smēķēt kopš agras jaunības vai pat bērnības. Daudzi pirmo cigareti attaisno ar vēlmi izbaudīt jaunas sajūtas, ar interesi par pašu procesu. Dažkārt noteicošā loma ir kompānijai – bailēm būt no tās izstumtam vai neiederīgam. Protams, nevar nerēķināties ar pieaugušo piemēru un viņu pārprastu atdarināšanu, lai kļūtu par savu vienaudžu līderi.
Smēķēšanas atkarība mēdz rasties jau pēc 6 – 8 nedēļām, šo nodarbi regulāri piekopjot.
Nāvējošo paradumu izraisa nikotīns, ko var nosaukt par nervu indi, jo tabakas dūmos ir apmēram 4000 dažādu indīgu un vēzi izraisošu vielu: arsēns, benzols, zilskābe, svins, kadmijs, oglekļa monoksīds, darva u.c. Ja būtu pieejamas tikai cigaretes bez nikotīna, visticamāk, nevienam tās nebūtu vajadzīgas.
Katram ir iespēja jebkurā brīdi smēķēšanu pārtraukt un tā atjaunot veselību. Piemēram, tad divu gadu laikā uz pusi samazinās risks piedzīvot infarktu.
Nav datu par to, cik sieviešu smēķē grūtniecības laikā, tomēr ārstu vērojumi liecina, ka vidēji tā ir piektā daļa topošo māmiņu.
– Pieaudzis cilvēks var izvēlēties, vai savu veselību pakļaut riskiem, vai no šī kaitīgā ieraduma atteikties, bet grūtnieces kaitē ne tikai sev, bet vēl jo vairāk mazuļiem, kuriem nav iespēju ne izvēlēties, ne aizstāvēties, – saka klīnikas “Premium Medical” ginekoloģe Elīna Bērziņa.
Mazuļa apdraudējums
Iestājoties grūtniecībai, ginekoloģe mudina pēc iespējas ātrāk pārtraukt smēķēšanu, jo katra nikotīna deva bremzē asinsriti placentā, pasliktinot augļa apgādi ar skābekli un barības vielām.
Izplatītākās smēķēšanas sekas ir grūtniecības anēmija, placentas priekšlaicīga atslāņošanās, priekšlaicīgas dzemdības, mazāks jaundzimušā svars, turklāt līdz septiņām reizēm palielinās pēkšņās nāves sindroma risks, kā arī iespējama hiperaktivitāte, agresīva uzvedība un mācību grūtības skolas vecumā.
Diezgan ilgi pazeminātu zīdaiņa svaru neuzskatīja par būtisku veselības risku. Lai gan dažās nedēļās smēķējošas māmiņas mazulis var atgūt iekavēto ķermeņa masu, tomēr ar to visas nelaimes vēl nebeidzas, jo pieaugušo dzīvē šiem bērniem daudz biežāk nākas ciest no liekā svara, un arī paši biežāk kļūst par smēķētājiem.
Britu veselības žurnālā “BMJ” publicēta ilgstoša pētījuma rezultāti apstiprina, ka tie, kam māte grūtniecības laikā smēķējusi, 33 gadu vecumā daudz biežāk slimo ar cukura diabētu un lieko svaru, un mātes atkarība no nikotīna bērnam izraisa vielmaiņas traucējumus, kas saglabājas visu mūžu.
Izrādās, smēķēšana atstāj sekas uz bērna smadzeņu darbību, un par 30 % palielinās viņa risks saslimt ar astmu vai dažādām alerģijām.
Satraucošs ir fakts, ka smēķējošas mātes mazuļa urīnā ir 10 reizes vairāk vēzi izraisošu vielu nekā mātes urīnā. Tas nozīmē, ka vēzi izraisošas vielas lielā koncentrācijā caur placentu nefiltrētas nonāk embrija asinsritē. Bērnam, tā saņemot nikotīnu, jau mātes miesās tiek bojātas aknas, nieres un urīnceļi.
