Argirantēmas – vienkāršas, skaistas un pacietīgas. Ideāli piemērotas puķu dobei 0
Bagātīga ziedu krāsu gamma, ilgs ziedēšanas laiks, izturīgas, pacietīgas augšanas ziņā, viegli kopjamas – tādas ir argirantēmas. Augi ar šādām īpašībām ir ideāli piemēroti puķu dobei.
Pazīsti skaistuli
Argirantēmas, ko dēvē arī par krūmkrizantēmām, istabas margrietiņām vai vasaras krizantēmām, ir kurvjziežu dzimtas augi. To dzimtene ir Kanāriju salas, kur aug savvaļā tāpat kā pie mums pīpenes. Daudzgadīgās argirantēmas ir lakstaugi, kas veido zarainu, līdz 1 m augstu puskrūmu. Stumbrus un zarus klāj īpatnēji smaržojošas, dziļi šķeltas, nelielas lapas. Argyranthemum ģintī zināms vairāk nekā 20 sugu, puķkopībā no tām visvairāk izmanto Argyranthemum foeniculaceum, A. frutescens, A. gracile un A. maderense. No šīm sugām radīts arī visvairāk šķirņu.
Argirantēmu ziedi ir dažāda lieluma (mazi, vidēji, lieli), klaji un pildīti, visdažādākajās krāsās (balti, dzelteni, rozā, sarkani), izņemot zilo. Regulāri nolasot vecos ziedus, augi atjaunojas un zied nepārtraukti un bagātīgi no maija vidus, beigām līdz pat rudens salnām. Ir izveidotas šķirnes gan ar sudrabpelēkām, gan zaļām lapām, sākot no miniauguma (15–20 cm) un beidzot ar diezgan spēcīgu un palielu krūmu (50 cm).
Latvijā argirantēmas uzskatāmas par telpaugiem līdzīgi kā fuksijas, taču vasarā šīm abām puķēm noteikti ir vieta dārzā. Krūmkrizantēmas ļoti labi jūtas saulainā vietā un tur arī jāaudzē, jo noēnojumā izstīdzēs un sagāzīsies, nebūs skaistas. Puķes dobēs stāda pēc salnām (ne agrāk kā maija beigās), piemēram, noziedējušu sīpolpuķu vai arī divgadīgo puķu vietā. Labāki, protams, ir ziedoši stādi, bet der arī mazāki, jo tie ātri aug un sakuplo. Ziedošus argirantēmu podus bieži izvieto arī āra kafejnīcās vai stāda lielos dārza keramikas traukos kopā ar viengadīgām ziedošām vasaras puķēm. Argirantēmas pamatīgos traukos ir arī lieliski akcenti zālienā. Pārāk lietainās vasarās ziedi ļoti cieš, taču augi samērā ātri atkopjas. Puķes audzējot lielā daudzumā, tās var izmantot ziedu griešanai pušķiem.
Pavairo ar spraudeņiem
Lai pavairotu argirantēmas, nav vajadzīgs daudz mātesaugu – pilnībā pietiek ar dažiem kupli saaugušiem stādiem. Tos laikus (augusta sākumā) iestāda piemērota lieluma traukos, nogriež noziedējušos ziedus un novieto gaišā vietā vēsumā, kur nevar piekļūt sals.
Lai iegūtu vasarā ziedošas krūmkrizantēmas, tās jau kopš februāra jātur siltumā, līdz saaug jaunie dzinumi. Vislabāk apsakņojas jaunie dzinumi, kas ņemti no vecajiem zariem kopā ar gabaliņu no pagājušā gada vasas. Tātad 3–5 cm garus dzinumus atplēš (nevis nogriež ar nazi) un sasprauž substrātā kastītēs. Spraudeņi siltumā, kūdrā, gaismā, zem seguma iesakņojas aptuveni trijās nedēļās. Pēc tam jaunos augus izstāda retāk, lai neizstīdz, bet var arī uzreiz likt 12–13 cm diametra podiņos bagātinātā kūdras substrātā ar neitrālu vidi. Augšanas laikā argirantēmas vairākkārt jāapgriež, lai veidotos kupli, daudzzaraini krūmi.
Lai dārzniekiem nebūtu jānopūlas ar puķu mātesstādu saglabāšanu, spraudeņu griešanu un apsakņošanu, daudzas firmas piedāvā jau apsakņotus spraudeņus, un šādi dēsti izaug ātrāk. Puķkopji argirantēmu spraudeņus pie jaunstādu tirgotājiem pasūta no septembra līdz novembrim, lai saņemtu tos kopš janvāra beigām. Zemnieku saimniecības “Bites” vadītāja, Holandes firmas “Syngenta Flowers” tirdzniecības menedžere Agita Bite stāsta, ka pēc stādmateriāla saņemšanas nekādi speciāli pasākumi dārzniekam nav jāveic – augus nevajag slimību profilakses nolūkos apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī galotņot, jo to jau izdarījuši ārzemju audzētāji. Svarīgi spraudeņus iestādīt atbilstīga izmēra podā, jo pārāk lielā šaurībā argirantēmas nespēj parādīt savu krāšņumu.
Ne pārlaistīt, ne iekaltēt
Augus regulāri laista un piebaro ar NPK šķīstošajiem minerālmēsliem. Jāņem vērā, ka krūmkrizantēmām lapu dzeltēšanu parasti izraisa iekaltēšana, ūdens pārbagātība un barības vielu (dzelzs, magnija vai bora) trūkums. Arī ilgstošās, nepārtrauktās lietavās augi zaudē dekorativitāti. Argirantēmas zied ļoti bagātīgi un nepārtraukti, tāpēc drīz vien var izsmelt visas barības vielu rezerves.
Iespējams izaudzēt arī dekoratīvus argirantēmu augststumbra kociņus, bet to izveide prasa vairākus gadus (vecos augus audzē tā, lai būtu viens stumbrs). Pamazām no apakšas uz augšu apgriež sāndzinumus, kamēr iegūst apmēram metru garu stumbru ar vainagu.
Audzēšanai lielos puķu traukos un dobēs ieteicamas šādas sērijas: ‘Molimba’ (sudrabaini pelēks lapojums, kompakts augs, labi zarojas un zied visu vasaru), ‘Daisy Crazy’ (40 cm augsta, kompakta, ziedi kā margrietiņām – gan klaji, gan pildīti), ‘Madeira’ (ar pildītiem ziediem), ‘Aramis’ (labi sazarota, kompakta, 30 cm augsta).
Ja rudenī pirms salnām iespējams šos āra telpaugus ienest gaišās, bet vēsās telpās (+14…+16 °C), tie vēl turpinās ziedēt. Ja grib, lai vasarā koši zied, ziemā jāatpūšas. Miera periodā argirantēmas apgriež, bet var arī neapgriezt un darīt to pēc miera perioda. Novieto +5…+7 °C temperatūrā, gaišā vietā. Laista ļoti maz. Ja mitruma būs par daudz, saknēm nepiekļūs gaiss un tās var sapūt. Pēc miera perioda argirantēmas pārstāda, liek siltā vietā un pakāpeniski paaugstina temperatūru.
Vieni no nozīmīgākajiem argirantēmu kaitēkļiem ir laputis, nereti augus apdraud arī baltspārnes.
