Argentīniešu futbolists Torress: Apsolu runāt latviski 1
Latvija man devusi ļoti daudz – sarunas gaitā argentīniešu futbolists Kristians Torress šo frāzi atkārto vairākkārt. FK “Liepāja” pussarga dzīves lielākā svētība ir Baltijas jūras krastos ievītā ģimenes ligzda ar sievu Mariku un gadu veco meitiņu Frančesku. Jūnija sākumā Saeima piešķīra Torresam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.
Kopā ar Mesi
Torress futbolista dotības bērnībā attīstīja vienā no valsts labākajām akadēmijām “Newell’s Old Boys”, kurā savu talantu izkopa arī slavenais Lionels Mesi. “Viņš ir divus gadus jaunāks, tāpēc kopā nespēlējām. Mesi dzīvoja ar ģimeni, bet es mājā kopā ar vēl 30 bērniem. Viņš gan arī tur bieži parādījās. Nedomāju, ka mani atceras, tiesa, draugi reiz bija satikuši naktsklubā un teica, ka Lionels daudz no tiem laikiem atminas,” stāsta Kristians Torress.
Uz Eiropu viņš pārcēlās 17 gadu vecumā, vispirms nokļūstot Itālijā, bet jau gadu vēlāk pievienojās FC “Jūrmala”. Turpmākajā karjerā un dzīvē lielu lomu nospēlēja pašreizējā FK “Liepāja” trenera Mareka Zuntnera spāņu valodas zināšanas: “Spēlējām viens pret otru, es biju tikko atbraucis no Spānijas, sākām sarunāties spāniski. Kontakts izveidojās ļoti ātri un es viņu uzaicināju brīvajās dienās uz Liepāju atpūsties.” Tajā braucienā Mareks iepazīstinājis Kristianu ar savu jaunāko māsu Mariku. “Es pēc tam uzreiz atkal aizlidoju prom – uz Vāciju. Pēc pusgada atgriezos, iegāju pie māsas un pretī stāvēja Kristians,” atminas emocionālais treneris. Kristians stāsta, ka Mareks iedevis viņas telefona numuru, sak, piezvani, būs vismaz ar ko parunāt. Tā viņš piezvanījis, satikušies, runājušies – kā draugi. Līdz argentīnieša sirdī parādījās dziļākas jūtas, un tika saņemta arī pozitīva atbilde. Kopš tā laika abi ir kopā, 2013. gadā Liepājā svinētas kāzas, bet pagājušajā gadā pasaulē nāca pirmdzimtā Frančeska.
Raudāja pēc zaudētā fināla
Pēc pieciem Latvijā nospēlētiem gadiem Torress pārcēlās uz Azerbaidžānu, kur arī pavadīja piecas sezonas. “Tas bija ļoti labs karjeras posms, Azerbaidžānas futbolā ir daudz naudas, labi leģionāri un līmenis. Es tur kļuvu par labāku spēlētāju un arī izaugu kā cilvēks. Tā bija lieliska pieredze, bet vienlaikus arī cita vide, cita reliģija. 2014. gada ziemā biju atvaļinājumā Latvijā un satiku Māri (Verpakovski), kurš veidoja FK “Liepāja”. Apsolīju braukt palīgā. Jā, finansiāli ir liela atšķirība, taču Liepāja man devusi ļoti daudz un es gribēju būt daļa no šī projekta,” lēmumu atgriezties Latvijā skaidro Torress, kuram sestdien apritēs 31 gads.
“Viņš ir ļoti mierīgs, mājas cilvēks. Arī laukumā tas daļēji ir novērojams,” atzīst Mareks Zuntners. “Emocijas visvairāk parādās tad, kad runa ir par Argentīnu. Aizpērn pēc izlases zaudējuma Pasaules kausa finālā Kristians pusnakti raudāja spilvenā – vārda tiešā nozīmē. Kliedza. Viņš ceļas naktīs, lai redzētu jebkuru Argentīnas spēli. Tas ir iedzimts, kaut kas neredzēts. Ja runa ir par dzimteni, futbolu, tad aizsvilstas, bet tā – pozitīvs, vienkāršs.”
Darba rūķis vai talants? “Viņam ir talants, savs redzējums par spēli. Lielākais pluss, ka nebaidās spēlēt, vienmēr cenšas uz priekšu – latviešu futbolistiem tas nav tipiski. Lai to darītu, vajag lielu pārliecību, var redzēt, ka viņam ir citas asinis, mentalitāte. Nekad īpaši neuztraucas. Futbols ir smags darbs, taču Torress nav kā (Kaspars) Gorkšs, kurš visu sasniedzis ar darbu. Drīzāk kā Verpakovskis – talants, ko attīsta ar darbu,” spriež Mareks un atzīst, ka skatīties pasē ir pārsteidzīgi – Kristians vēl var spēlēt ļoti labā līmenī.
Starkovs sāka, Pahars pabeidza
Pirmo reizi runas par Torresa naturalizēšanu un iesaistīšanu Latvijas izlasē bija jau pirms sešiem gadiem, kad valstsvienību vadīja Aleksandrs Starkovs, tomēr tad viss apstājās pusceļā. Pēc pagājušās sezonas, kurā FK “Liepāja” triumfēja Latvijas čempionātā un Torress tika atzīts par turnīra labāko pussargu, Latvijas izlases vadītājs Marians Pahars izcēla šo jautājumu no pūra lādes. Šoreiz – ar pozitīvu atrisinājumu.
Kad Kristianam bija trīs gadi, viņa vecāki izšķīrās un puika lielākoties dzīvoja ar vecomāti. Tāpēc futbolists apzinās ģimenes vērtību un meita viņam ir svarīgākais cilvēks dzīvē. Tieši Frančeska bija liela motivācija iegūt Latvijas pilsonību. “Viņa ir Latvijas pilsone, tāpēc man arī bija svarīgi to iegūt. Kad meita izaugs, jautās, kāpēc neesmu pilsonis, kāpēc vīza jākārto visu laiku. Es te daudzus gadus dzīvoju. Protams, iespēja spēlēt Latvijas izlasē būs liels gods. Šī valsts man devusi ļoti daudz un, ja varēšu ar savu spēli dot atpakaļ, būšu laimīgs. Motivācijas netrūks,” teic Kristians. Būdams milzīgs Argentīnas patriots, viņš ir iemīlējis arī Latviju. Pēc karjeras beigām ģimene plāno palikt Liepājā, Torress gribētu kļūt par treneri un strādāt ar jauniešiem.
Kristians Torress labi runā krieviski un angliski. Latviešu valoda ir nākamais mērķis. “Krievu valodu iemācījos nevis Latvijā, bet gan Azerbaidžānā,” viņš paskaidro, acīmredzot nojauzdams kritiskos viedokļus par “nepareizo” izvēli. “Līdz tam Latvijā runāju angliski, bet komandā Azerbaidžānā daudzi runāja tikai krieviski un man nebija citu variantu. Latviski saprotu ļoti daudz, sieva palīdz apgūt runāšanu.” Apsolu runāt latviski – viņš man sarunas noslēgumā pasaka latviešu valodā.
