Ārgalis: Rīga joprojām ieņem vienu no zemākajām pozīcijām Eiropā attiecībā uz labklājību uz vienu iedzīvotāju 46
TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis pauda bažas par Rīgas attīstību un nākotni, īpaši uzsverot, ka galvaspilsētai nepieciešams piešķirt īpašu statusu un pārskatīt nodokļu sadales politiku starp Rīgu un tās piepilsētām. Viņš norādīja uz vairākiem jautājumiem, kas ir steidzami risināmi, lai nodrošinātu galvaspilsētas izaugsmi ilgtermiņā.
Pieminot iepriekšējās reformas, Ārgalis sacīja: “Rīgai nekad nav piešķirta pelnītā uzmanība – ne kā galvaspilsētai, ne kā reģiona centram.” Viņš uzsvēra, ka Rīgai ir jāpiešķir atbilstošs statuss, kas veicinātu taisnīgāku budžeta sadali.
“Ja mēs gribam saglabāt situāciju, kur Rīgā visi strādā, bet dzīvo Ādažos un Mārupē, tad ir jāpārskata nodokļu sadalījums starp vietām, kur cilvēki strādā, un vietām, kur viņi dzīvo,” viņš piebilda.
Bijušais mērs arī norādīja, ka Rīga joprojām ir vienā no zemākajām vietām Eiropā pēc bagātības uz vienu iedzīvotāju. “Pirms kādiem desmit gadiem Rīga bija 56. vietā,” atgādināja Ārgalis, norādot, ka šī situācija būtiski neuzlabojas, ja netiek veiktas fundamentālas izmaiņas. Viņš arī uzsvēra paradoksu, ka Rīga, neskatoties uz savu ekonomisko nozīmi, ir starp tām pašvaldībām, kurām jāmaksā izlīdzināšanas fondā, kas nonāk pat tādās pilsētās kā Ventspils.
Par Rīgas attīstības potenciālu viņš sacīja: “Rīga var tikt glābta, ja sakārtojam politiku un pārtraucam spītīgo partiju cīņu.” Ārgalis pauda pārliecību, ka galvaspilsētā ir pietiekami daudz uzņēmīgu cilvēku, kuri varētu veicināt attīstību, ja tikai būtu vairāk sadarbības starp politiskajiem spēkiem.
Viņš aicināja izbeigt politiskās cīņas un atzīt realitāti, kurā pastāv gan bagāti, gan mazāk turīgi cilvēki. “Ja mēs spēsim pārvarēt skaudības sindromu, tad mums ir nākotne,” viņš optimistiski secināja.
