Izstāde “Skola 2020”- arēna cīņai par jauniešu interesi 0
Nedēļas nogalē notikusī izstāde “Skola2020” kā ik gadu parādīja, ka aizvien asāka kļūst konkurences cīņa par jauniešu uzmanību: par to sacenšas ne tikai augstākās un profesionālās izglītības iestādes, bet arī potenciālie darba devēji – uzņēmumi un valsts iestādes. Ir svarīgi būt atpazīstamiem un pamanāmiem jauniešu vidē un arī nogādāt jaunatnei tai adresēto informāciju.
Ko mācīties vidusskolā?
Kamēr Ķīpsalas izstāžu zāles kņadā – daudzajos stendos kāds kaut ko sauca mikrofonos, bet uz galvenās skatuves notika lekcijas par iespējamām karjeras izvēlēm – sevi parādīt centās ap 80 izstādes dalībnieku, tikmēr nosacītā konferenču zāles klusumā notika lekcijas un darbnīcas.
Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un jaunā izglītības satura izstrādātāji “Skola2030” tieši šo izglītības izstādi bija izvēlējušies kā vietu, kur par jauno mācīšanās sistēmu vidusskolās informēt skolēnus. Kā zināms, jau no šā gada 1. septembra skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu, un tas nozīmē, ka vidusskolām būs jāspēj piedāvāt dažādu mācību kursu izvēļu grozus, jo vidusskolas klasēs mācību priekšmetus varēs apgūt trīs dažādos līmeņos, turklāt 12. klasē mācoties padziļināti, toties daudz mazāk mācību priekšmetu nekā līdz šim. Apmēram 30% mācību laika vidusskolā skolēni varēs veltīt tam, lai padziļināti apgūtu tieši tos mācību priekšmetus, kas būs vajadzīgi nākotnes studijām.
Darbnīcā topošie vidusskolēni – tagadējie 9. klašu skolēni – varēja veidot savu vidusskolas mācību plānu: izvēlēties, kurus priekšmetus apgūs vispārīgajā, kurus optimālajā un kurus augstākajā līmenī, kā arī kādus specializētos kursus izvēlētos, ja vien būtu tāda iespēja. Pēc tam skolēniem bija jāsastāda savs centralizēto eksāmenu plāns, jo arī eksāmeni turpmāk būs kārtojami dažādos līmeņos atkarībā no tā, kurā līmenī katrs no mācību priekšmetiem apgūts.
Kad tas bija izdarīts, skolēniem piedāvāja savu izvēlēto mācību plānu salīdzināt ar to, kādus mācību priekšmetus iesaka apgūt projekta “Skola2030” eksperti atkarībā no izvēlētās profesijas. Piemēram, skolēnam, kurš vēlas kļūt par inženieri, būvnieku vai auto būvinženieri, vēlams augstākajā līmenī apgūt fiziku, matemātiku, dizainu un tehnoloģijas vai ķīmiju, sociālās zinātnes un programmēšanu. Kā specializētos kursus ieteicams izvēlēties robotiku, projicēšanas metodes, uzņēmējdarbības pamatus.
Skolēniem skaidroja, ka specializētie kursi būs kā tagadējie interešu izglītības pulciņi – atšķirība tā, ka turpmāk tie notiks stundu laikā.
Skolēniem trūkstot informācijas
“Skola2030” pārstāve Zane Oliņa sarunā ar “Latvijas Avīzi” gan atzina: te skolēniem piedāvāts izvēlēties mācību priekšmetus ideālā situācijā, proti, tādā, kad skolā piedāvā visus priekšmetus, ko vien skolēns vēlas. Reāli tāda situācija nebūs, vismaz ne katrā skolā. Tāpēc plānots, ka Nacionālajā izglītības datu bāzē varētu izveidot meklēšanas sistēmu, kurā skolēns, ievadot mācību priekšmetus, ko vēlas apgūt, varētu atrast skolu, kas to piedāvā.
Skolēni izskatījās ieinteresēti nākotnes plānošanā un vēl pēc nodarbības beigām nāca uzdot jautājumus darbnīcas vadītājiem, piemēram, par to, vai izvēlētos priekšmetus varēs mainīt.
Viens no darbnīcas vadītājiem – Ādažu vidusskolas skolotājs Raivis Pauls – atzina, ka līdz 12. klases sākumam to varēs darīt. “Latvijas Avīzei” viņš stāstīja, ka skolēnus jāturpina aktīvi informēt par gaidāmajām pārmaiņām, jo varējis redzēt, ka jauniešiem informācijas trūkst. Piemēram, darbnīcā novērots, ka skolēni neizprot, ka tikai daļa priekšmetu būs jāapgūst augstākajā līmenī, un čakli izvēlas padziļināti mācīties gandrīz visu. “Taču jaunā pieeja prasa, ka, lai varētu kaut ko mācīties padziļināti, no kaut kā cita ir jāatsakās,” skaidroja R. Pauls.
Viena no darbnīcas dalībniecēm Klinta Zirne no Rīgas 6. vidusskolas “Latvijas Avīzei” gan atklāja, ka izvēlēties vēlamo mācību priekšmetu grozu nav bijis sarežģīti, “jo es zinu, ko nākotnē gribu darīt: mani interesē matemātika un programmēšana”. Klinta vērtē, ka jaunā izglītības satura ieviešana mācības vidusskolā padarīs interesantākas.
Privātās vidusskolas “Citruss” pārstāve Marina “Latvijas Avīzei” teica, ka savus skolēnus uz darbnīcu atvedusi tāpēc, ka, viņasprāt, tieši IZM rīkotā pasākumā var uzzināt visprecīzāko informāciju par gaidāmajām pārmaiņām. “Cik esmu novērojusi, skolēni šobrīd paši vēl aktīvi nemeklē informāciju par to, kas viņus gaida tuvākajā nākotnē. Ceru, ka šis pasākums rosinās viņus vairāk domāt un interesēties,” sacīja Marina.
Sarosījušies arī darba devēji
Tikmēr izstāžu zālē varēja novērot visdažādākos veidus, kā jauniešus cenšas pievilināt dažādas izglītības iestādes. Piemēram, “Novikontas” jūrniecības koledžas stendā varēja ne tikai simulatorā izmēģināt kuģa vadīšanu, bet arī rāpties pa virvēm.
Medicīnas studijām jauniešus centās piesaistīt ar iespēju “dakterēt” cilvēkveidīgas lelles, bet Rīgas Stradiņa universitāte izcēlās arī ar piesaistošu saukli: “Man ir iekšas studēt RSU!”
Gadu no gada aizvien plašāks kļūst ārvalstu augstskolu piedāvājums: Latvijas jauniešus aicina ne tikai kaimiņvalstu, Lielbritānijas un Nīderlandes augstskolas. Izstādē bija arī, piemēram, Budapeštas Veterinārmedicīnas universitātes stends. Savukārt par mācību iespējām tālākās valstīs varēja uzzināt Kanādas vēstniecības un Amerikas Savienoto Valstu augstskolu stendā.
Aizvien pieaug potenciālo darba devēju pārstāvniecība izglītības izstādē. Tāpat reklamējas darba devēji, kuri izveidojuši savas izglītības programmas, kā, piemēram, “Air Baltic pilotu akadēmija”, kas pilota licences ieguvējiem sola arī darbu uzņēmumā, vai Latvijas–Vācijas profesionālās izglītības centrs, kas piedāvā apgūt vairākas profesijas Latvijā, bet pēc mācību pabeigšanas strādāt Vācijā.
Turpat netālā stendā reklamējās starptautiskā skola “Exupery”, kurā ir arī pirmsskolas grupas, tāpēc var teikt, ka nu jau izstādē pārstāvēti arī bērnudārzi. Cīņa par iespējām skolot un nodarbināt jauno paaudzi demogrāfiskās situācijas dēļ kļūst aizvien asāka.
Par iespējām jauniešiem izstādē informēja arī Saeimas pārstāvji, stāstot par Jauniešu Saeimas darbību, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un citas iestādes.
