Ardievu, šniceles un desiņas! Gaļas patēriņš Vācijā sasniedzis rekordzemu līmeni 67
Arvien vairāk vāciešu savā ēdienkartē aizstāj gaļas produktus ar augu valsts izcelsmes proteīniem, norādījusi Vācijas Lauksaimniecības ministrija, taču ne visi ir gatavi no gaļas atteikties pavisam, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Neskatoties uz to, ka vācieši izsenis ir pazīstami ar savu mīlestību uz desiņām un šnicelēm, pēdējos gados viņi ēd mazāk gaļu. “Mazāks gaļas patēriņš noteikti labvēlīgi ietekmē gan vidi, gan dzīvniekus. Un tas ir arī veselīgi,” tā Berlīnes festivālā “Vegānu vasara” sacīja kāds 28 gadus vecs pašvaldības darbinieks. Florians Busmans (Florian Busmann), kurš savulaik vasarās mēdza baudīt grillētas desas un steiku, tagad dod priekšroku gaļas aizstājējiem un grilētiem dārzeņiem, piemēram, baklažāniem un pipariem.
Vācijas Lauksaimniecības ministrijas dati liecina, ka gaļas patēriņš 2022. gadā samazinājies līdz 52 kilogramiem uz vienu cilvēku, kas ir zemākais rādītājs kopš šādas uzskaites uzsākšanas 1989. gadā. Salīdzinājumam, tikai vēl pirms pieciem gadiem šis skaitlis bija aptuveni 61 kilograms gaļas uz vienu cilvēku.
Šķiet, ka bažas par dzīvnieku labturību, klimata pārmaiņām un augstākām cenām ir mudinājušas patērētājus meklēt citas alternatīvas savu šķīvju piepildīšanai. Pašlaik 10 procenti vāciešu izvēlas augu izcelsmes pārtiku, salīdzinot ar sešiem procentiem 2018.gadā. 2021.gadā Berlīne par lauksaimniecības ministru iecēla politiķi- veģetārieti, Zaļās partijas pārstāvi Semu Ozdemiru (Cem Ozdemir), tādējādi akcentējot nepieciešamību palielināt sabiedrības izpratni par alternatīviem olbaltumvielu avotiem cīņā pret klimata pārmaiņām.
Tomēr Ozdemirs sacīja, ka gaļas nozarei, neskatoties uz to, ka tā ir viens no lielākajiem oglekļa emisiju radītājiem, tomēr ir sava vieta, bet klimatam draudzīgāka prakse un atbalsts “lauksaimniekiem, kuri tur mazāk dzīvnieku, bet labākos apstākļos” ir divas no viņa iniciatīvām, vēstīja “Euronews”.
Ozdemirs apgalvoja, ka tas, ka šobrīd vācieši patērē mazāk gaļas ir “ilgtermiņa tendence”, kam nav nekāda sakara ar viņu personīgi. “Cilvēki ir noraizējušies par klimatu, vēlas stingrākus dzīvnieku labturības noteikumus un arī pievērš lielāku uzmanību savai veselībai, kas, manuprāt, ir labi,” viņš teica.
Savu lomu tajā visā ir spēlējis arī augošais gaļas aizstājējproduktu tirgus, tā uzskata Berlīnes festivālu organizējošās “NGO ProVeg International” vadītājs Sebastians Džojs (Sebastian Joy). “Jūs joprojām varat ēst savu burgeru, savu šniceli vai desiņas, bet, lai to nodrošinātu, vairs nav jānogalina dzīvnieki,” viņš teica.
Ozdemira vadītā ministrija strādā pie uztura stratēģijas, lai palīdzētu vāciešiem ēst veselīgāk, un plāno to prezentēt līdz 2023. gada beigām. Plāns ir mudināt cilvēkus ievērot “veselīgāku, vairāk augu izcelsmes un ilgtspējīgāku uzturu”, norāda ministrija.
Taču ne visi vācieši tik pozitīvi uztver mazāka gaļas patēriņa iezīmētu nākotni.
Nesenā Vācijas tabloīdā veiktā aptauja liecina, ka 57 procenti vāciešu stingri nostājas pret to, ka valsts veic pasākumus gaļas patēriņa samazināšanai. “Valstij ir jāturas tālāk no cilvēku šķīvjiem,” sacīja Vācijas Gaļas rūpniecības asociācijas (VDF) pārstāve. “Deviņdesmit procentiem vāciešu patīk ēst gaļu. Neviens nevēlas likt veģetārietim ēst gaļu, lai viņš iegūtu pēc iespējas labāku vitamīnu un uzturvielu nodrošinājumu. Tas pats ir jāpiemēro arī otrādi,” sacīja pārstāve.
VDF uzskata, ka gaļas patēriņa samazināšanās Vācijā kopš 2018.gada galvenokārt ir saistīta ar cenu pieaugumu un inflācijas radīto spiedienu uz patērētājiem. Lai gan Vācijas pārtikas izmaksu pieaugums gada griezumā šī gada maijā samazinājās līdz 14,9% (no 22,3% martā), pārtikas cenas joprojām būtiski ietekmē inflāciju, ziņoja “Euronews”.
Ozdemirs sacīja, ka viņam nav nodoma diktēt vāciešiem, kas viņiem jāieliek savos iepirkumu grozos. “Katrs var pats izlemt, ko viņš ēd un cik daudz,” viņš teica. “Mans darbs ir nodrošināt sabalansēta un veselīga uztura iespējas. Es vēlos, lai veselīga izvēle kļūtu par vieglu pieejamu alternatīvu.”
