Ardievas ravēšanai! Kā Sandis iekopj dobes salmu un siena ruļļos 7
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja šovasar ravēšana un laistīšana tā apnikusi, ka dārzu negribas ne acīs redzēt, tad ir vērts pamēģināt ko jaunu. Piemēram, izmēģināt stādīšanu salmu un siena ruļļos.
Bet vasarā darba ir pavisam maz, jo ravēt nevajag un laistīt nākas retu reizi,” iedrošina Sandis Behmanis no Skrundas novada, kurš vairākus gadus savā saimniecībā praktizē tā sauktās permakultūras metodes un izmēģina dažādus ieteikumus pielāgot Latvijas apstākļiem.
Sagatavošanas darbi noteikti veicami rudenī arī tādēļ, lai pa ziemu salmi un siens pievilktos ar mitrumu, pielītu un šo valgmi saglabātu augiem.
Visi ruļļi labi
Viegli kopjamā dārziņa tapšanai izmanto gan salmu, gan siena ruļļus. Salmi ir labāki ar to, ka straujāk sadalās un ātrāk atbrīvojas augiem vajadzīgās barības vielas. Šādas ruļļu dobes kalpo apmēram trīs četrus gadus. Taču galvenais trūkums – salmos saglabājas arī daļa no tās ķīmijas, ar ko labība apstrādāta. Labi, ja izdodas dabūt ruļļus no kādas bioloģiskās saimniecības.
Tādēļ Sandis pats vairāk lieto sienu, jo ir daudz pļavu, kur zāli tikai nopļauj un novāc no lauka, lai saņemtu platībmaksājumus, taču minerālmēslus un neko citu dabai svešu nelieto.
Vislabākie ir pagājušā gada salmi un siens, jo tajos jau sācies sadalīšanās process, labāk iesūcas mitrums un vajadzēs augiem papildus dot mazāk barības vielu. Šādus ruļļus parasti var dabūt par velti, jo daudzviet tādi stāv, sastumti laukmalās.
Gatavo dobi stādīšanai
Sandim pamatnodarbošanās ir biškopība, tādēļ dārza kopšanai tradicionālām metodēm vasarā laika neatliek: “Es labāk tagad rudenī pamatīgāk pastrādāju, taču vasarā – vācu tik ražu.”
Grūtākais darbs ir ruļļu attransportēšana līdz paredzētajai vietai un nostatīšana stāvus. Ruļļa augšpusē izplūkā tādu kā bļodu, kurā ieber dārza augsni un kompostu. Daļa augsnes ziemā ieskalosies starp siena stiebriem. Pavasarī, pirms augu stādīšanas, substrātu papildina.
Tur stādīs kartupeļus (pavasarī tikai parušina caurumiņu un iebāž tupeni līdz zemei), ķirbjus, tomātus un gurķus, kas augs griezdamies. Novērojumi liecina, ka salmos negrib labi augt tikai ķiploki.
Salmu un siena klājumu nedrīkst klāt taupīgāk, veidot plānāku, jo tas pa ziemu sakrītas. Piemēram, salmi noplaks par ceturtdaļu, bet siens vēl vairāk – saplaks par trešdaļu. Kad stāda augus, tad nekādus papildu ielabojumus vairs nevajag. Stādu bedrītē izliek tikai ar to zemi, kas bijusi podiņā.
Salmi un siens sadalīšanās rezultātā izdala arī siltumu, kas augiem sevišķi patīk. Kā papildbarību reizēm uzlej zāļu vircu. Laista tikai tad, ja sausums ir ilgstošs un redz, ka augi salmu ruļļa tronī sāk vīst.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.