Māris Niklass: Ardievas neievēlētajiem jeb vēlētāja uzdevums – sodīt politiķus 8
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēcvēlēšanu periodā dažas Saeimā neiekļuvušās partijas “Attīstībai/Par” un “Konservatīvie” nākušas klajā ar skaļiem paziņojumiem. Pabrika k-gs pat pametis partiju un aktīvo politiku. Žēl. Profesors tomēr nebija tas negatīvākais personāžs. Bordāna k-gs gan zvēr pēc četriem gadiem atgriezties baltā zirgā. Jautājums – ar bezkompromisa tiesiskumu vai bez tā? Neesmu sociologs, lai sīki analizētu katra politiskā spēka labos un sliktos darbus.
Gribu tikai atgādināt vienkāršo aksiomu. Vēlētāja uzdevums – sodīt politiķus. Man un daudziem vēlētājiem, kuri sekojuši politiķu izdarībām, daudz kas palicis atmiņā. Vairākums politiķu pat spekulē – vēlētājam īsa atmiņa. Tomēr ne visiem. Atcerēsimies Mārtiņu Bondaru (Krājbankas parādnieks), kurš ticis pie nodokļu maksātāju maciņa sadales, ar vieglu roku piedalīja daudzcietušajai ebreju tautai 40 miljonus. Pat tiem, kam nepienācās, jo vairākums nacistu genocīda laikā nedzīvoja Latvijā un pēc kara iebrauca no bijušās PSRS.
Deviņpadsmit novadu iedzīvotāji, kuri pēc palīdzības vērsās Satversmes tiesā, lai cīnītos ar ministra Pūces despotismu un cinismu novadu robežu grozīšanā, to atcerējās, dodoties pie vēlēšanu urnām. Protams, arī atcerējās, kā ministrs, personīgo naudiņu taupot, izlīdzējās ar Rīgas satiksmes stāvvietu karti.
Pūces k-gs veiksmīgi ministra posteni apmainīja pret deputāta krēslu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja amatu. Parūpējās, lai Artūrs Toms Plešs varētu kļūt par VARAM ministru, kuram pat nebija vēlmes, vairāk gan sliecos domāt arī prāta, lai saprastu, cik aplamu ceļu sākusi teritoriālā reforma. Viņu pat neinteresēja, ka sešas pilsētas un 333 pagastu iedzīvotāji jaunveidoto novadu domēs nav pārstāvēti.
Šo situāciju reformisti steidza labot, papildinot Pašvaldību likumu ar kopienu padomēm. Acīmredzot, lai pagasti, kuri palikuši bez pārstāvniecības, iegūtu parunāšanas padomes, jo līdzekļi šīm institūcijām netiks piešķirti. Tas bija tik nekvalitatīvs, ka Valsts prezidents Egils Levits atdeva likumu atpakaļ Saeimai. Pleša k-gs ir tik slinks, ka pat neielūkojas Finanšu ministrijas atskaitēs. Tas viņam netraucē apgalvot, ka ATR darba algās ietaupījusi 10 milj. eiro.
Var apskaust veselības ministra Pavļuta k-ga drosmi, izveidojot institūciju ar mega algu. Viņa darbošanos visprecīzāk raksturo Dr. Apiņa vārdi: “Tā ir katastrofa.” Raksta cienīga būtu satiksmes ministra Linkaita ministrēšana. Var apbrīnot Satiksmes ministrijas neatlaidību, vairākkārt izsolot autobusu pārvadājumu maršrutus Aizkraukles un Ogres novados, lai tie nonāktu Šķēles un Šlesera ģimenes uzņēmuma “Liepājas autobusu parks” apkalpošanā.
Varētu nerakstīt, ja vien pakalpojuma saņēmēji – iedzīvotāji – būtu ieguvuši labu servisu, kuru līdz tam teicami nodrošināja pašvaldību akciju sabiedrība CATA. Trijos mēnešos nenotikušo reisu dēļ Ogres novada domei pat nācās izsludināt ārkārtas situāciju nozarē.
Manuprāt, Linkaita k-gs uzstādīja sava veida rekordu, valsts vārdā iegādājoties zemi Biķernieku sporta kompleksam par desmit reižu augstāku cenu nekā kadastrālā vērtība. Ar nodokļu maksātāju naudu jau var atļauties!
13. Saeimā ar novitāti izcēlās Jaunā konservatīvā partija, kura, strādādama likumdevējā, pārtapa par “Konservatīvajiem”. Laikam bija sastrādājuši tik daudz “labu darbu”, ka nevēlējās vēlētājam palikt atmiņā. Vislabāk Bordāna k-ga vadītās partijas darbu raksturo Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns. Nu jau varu rakstīt – bijušais partijas biedrs, jo pēc vēlēšanām politisko spēku pametis. Viņš norāda, ka partija “Konservatīvie” ir zaudējuši vēlētāju uzticību.
To saka politiķis, kura partija savulaik ieguva 16 mandātus. Kā galveno partijas norietu Rancāna k-gs min, ka vārds “konservatīvs” partijas valdes un biedru ieskatā ir relatīvs, elastīgs un stiepjams pēc vajadzības, atkarībā no aktuālās konjuktūras. Jā, mētāšanās un citu partiju vajadzību apkalpošana pie laba rezultāta nenoved.
Raksta beigās dažas pārdomas par “Jaunās Vienotības” daudzo vēlētāju atbalstu. Man nav saprotams, kā var valdības vadītāja darbu novērtēt ar 35 tūkstošiem plusiņu, ja Ministru kabinets ekonomiskās problēmas risina uz nākotnes rēķina, proti, aizņemoties miljardus eiro.
