Ardievas gāzes katliem: rīdzinieki nolikti izvēles priekšā, kā sildīties turpmāk, kādus alternatīvus apkures veidus izvēlēties 144
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn starp Ziemassvētkiem un Jaungadu, lielā steigā iekļaujot domes sēdē kā ārkārtas jautājumu, Rīgas domes koalīcija nobalsoja par Mājokļu un vides komitejas vadītāja Edmunda Cepurīša (“Progresīvie”) virzītajiem saistošajiem noteikumiem par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli. Rīgas dome nolēma aizliegt apkurē izmantot akmeņogles, bet pēc noteikta termiņa arī gāzi un biomasu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti neatbalstīja piedāvāto regulējuma redakciju, jo nebija notikušas konsultācijas ar sabiedrību.
Tajā pašā laikā VARAM izstrādāja savu atbalsta programmu dabasgāzes katlu nomaiņai pret jaunām siltumenerģijas ražošanas iekārtām privātmājās, piedāvājot atbalstu līdz 20 000 eiro katrai.
Gribot negribot rīdzinieki nolikti izvēles priekšā, kā sildīties turpmāk, kādus alternatīvus apkures veidus izvēlēties.
Diezin vai tuvākajā nākotnē Rīga kļūs par kādu no Dānijas pilsētām, kuras tiek pilnībā apsildītas, izmantojot saules enerģiju, taču netrūkst alternatīvu kļūt videi draudzīgākiem un neatkarīgiem no Krievijas gāzes cenu diktāta.
Jāsamazina kaitīgās emisijas
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga uzskata, ka Rīgas domes iniciatīva samazināt fosilā kurināmā izmantošanu apkures iekārtās galvaspilsētā ir pareiza, bet novēlota.
“Milānas pašvaldība par to sāka domāt jau pirms trīsdesmit gadiem, bet Rīgas dome ir pamodusies tikai tagad. Savukārt ziemeļu kaimiņi Igaunijā nekad nav īpaši aizrāvušies ar dabasgāzes izmantošanu, tās īpatsvars energoresursu portfelī ir samērā neliels – tikai 6%. Turklāt ne tikai igauņi, bet arī lietuvieši ir krietni mums priekšā saules un vēja enerģijas ieguvē,” secina D. Blumberga.
Viņa atgādina – visi zina, ka automašīnu izplūdes gāzes ir kaitīgas, taču neapzinās, ko nodara privātmāju apkures katli.
“Daudzviet mikrorajonos ir novērojama situācija, ka privātmāja, kas tiek apkurināta ar dabasgāzi, atrodas starp daudzstāvu mājām. Pa privātmājas skursteni izplūst dažādi slāpekļa oksīdi, CO2. Ja apkures katlam ir nepilnīga degšana, tad gaiss tiek piesārņots arī ar CO, kā arī citām emisijām, piemēram, aldehīdiem, skābēm un pārskābēm.
Piesārņojums kairina acu un elpceļu gļotādu un var izraisīt dažādas slimības, piemēram, hemoglobīna samazināšanos asinīs. Kāpēc daudzstāvu mājas iedzīvotājiem ir jāelpo šīs kaitīgās slāpekļa oksīdu emisijas? Tas, ka šādas privātmājas nav pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei, ir patiešām jocīgi, jo slāpekļa oksīdus ir spiesti elpot arī bērni, kas dzīvo šajā privātmājā un dārzā spēlējās smilšu kastē,” spriež D. Blumberga.
Nepieciešami pārdomāti risinājumi
Jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai VARAM plāno piešķirt atbalstu līdz pat 20 000 eiro. Programmas ietvaros pieejamais kopējais finansējums varētu sasniegt 20 miljonus eiro. Ministrija paredzējusi, ka atbalsts konkursa ietvaros tiek sniegts granta – vienreizēja maksājuma – veidā pēc iekārtas iegādes un uzstādīšanas. Paredzēts, ka maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniegs 70% no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes izmaksām.
Atbalsts tiks sniegts iedzīvotājiem, kuriem ir īpašumtiesības uz dzīvojamo māju. Konkursa nolikuma izstrādātā redakcija paredz, ka ar šo atbalstu drīkstēs uzstādīt koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kilovatiem, saules kolektoru sistēmu ar akumulācijas tvertnes tilpumu līdz 400 litriem, siltumsūkņu uzstādīšanai ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kilovatiem.
Viņa norāda, ka galvenajam kritērijam siltumenerģijas ražošanas iekārtu izvēlē ir jābūt energoefektivitātei. “Šobrīd mājsaimniecībās enerģijas patēriņš ir daudz lielāks, nekā tas būs nākotnē. Jāsāk ar māju siltināšanu. To paredz gan būvnormatīvi, gan virkne likumdošanas dokumentu, kas tiek ieviesti. Bieži vien tiek uzstādītas apkures iekārtas, kas ir daudz jaudīgākas, nekā patiesībā ir nepieciešamas,” secina D. Blumberga.
Jāapsver lietderības koeficients
Tiem lietotājiem, kuri ir orientējušies uz maksimālu komfortu, proti, apkurinot ar dabasgāzi, pieraduši nospiest vienu pogu, lai apkures sistēma darbotos, labākais alternatīvais risinājums būtu siltumsūkņa izvēle, ieteic RTU institūta direktore.
“Ir dažādi siltumsūkņa enerģijas ieguves avoti. Nav nepieciešams uzrakt visu dārzu, lai uzstādītu cauruļvadus. Var izmantot ģeotermālo zondi, kas tiek ievietota zemē vienā vietā lielākā dziļumā. Ir siltumsūkņi, kuri siltumu saņem no ventilācijas sistēmas. Ja apsildāmās vietas tuvumā ir ezers vai dīķis, var izmantot atklātās ūdenskrātuves siltumu.
Tā kā siltumsūkņi tiek darbināti ar elektroenerģiju, galvenajam izvēles kritērijam ir jābūt siltumsūkņa transformācijas jeb pārveides koeficientam jeb COP (“coefficient of performance”). Jo lielāks COP, jo augstāka efektivitāte. Ja COP ir divi, tad apkure lielā mērā tiek veikta ar elektroenerģiju, ja pieci – tad šāds siltumsūknis ir lietotājam daudz izdevīgāks, apkures izmaksas būs tikai piektdaļa no masas par elektroenerģijas patēriņu,” iesaka D. Blumberga,
Investējot līdzekļus siltumsūknī, ir jāiegulda arī skaitītājos. Lai sekotu efektivitātei, vajadzētu uzstādīt gan elektroenerģijas patēriņa, gan saražotā siltuma skaitītājus.
Tirgū nepārtraukti ienāk jauni inovatīvi risinājumi, tāpēc pirms siltumsūkņa izvēles vajadzētu izvērtēt vairākus piedāvājumus, lai nekļūdītos, teic RTU institūta direktore, atzīstot, ka arī granulu katli ir videi un gaisa kvalitātei draudzīgs apkures veids, jo neizdala CO2 emisijas, turklāt tiek izmantots Latvijā ražots kurināmais.
“Apkurinot mājokļus ar dabasgāzi, uz katru saražoto megavatstundu tiek izdalītas 0,2–0,25 tonnas CO2. Taču jāņem vērā, ka katliem, kuros dedzina cieto kurināmo, ir jābūt noteiktai pieļaujamai cieto daļiņu koncentrācijai dūmgāzēs, bet Latvija līdz šim nav ieviesusi Eiropas Savienības Ekodizaina direktīvu, kas paredz uzstādīt dūmgāzu attīrīšanas iekārtas,” rezumē D. Blumberga.
Viņa uzskata, ka VARAM, piešķirot grantus dabasgāzes katlu nomaiņai, ir juridiski jānodrošina piegādātāja atbildība par alternatīvās apkures iekārtas kvalitāti un energoefektivitāti. “Līgumā par jauna energoavota uzstādīšanu vajadzētu paredzēt iekārtas energoefektivitātes un emisiju koncentrāciju robežvērtību, kas ir jāsasniedz. Piegādātājiem ir jābūt skaidriem spēles noteikumiem, lai viņi nevarētu piemuļķot tanti Bauskā, pārdodot neatbilstošu iekārtu.”
Cenas aug
SIA “SB” īpašnieks, apkures sistēmu eksperts Andris Skrūskops neslēpj, ka ļoti bieži pārdevējs pārdod pircējam nevis to iekārtu, kāda viņam patiešām ir nepieciešama, bet gan tādu, kāda viņam ir pieejama.
“Ja atbalstu alternatīvo risinājumu ieviešanā piešķirs arī citas Eiropas valstis, var sanākt tā, ka nauda būs, bet prece nebūs pieejama. Jau šobrīd pasūtītās iekārtas ir jāgaida vairākus mēnešus, turklāt alternatīvie apkures risinājumi kļūst arvien dārgāki,” teic eksperts.
2021. gadā granulu apkures katlu cenas pieaugušas par 30–35% salīdzinājumā ar 2020. gadu, bet šī gada sākumā – jau par 25%. Tās ietekmējis izejmateriālu, proti, tērauda, cenas dubultošanās, kā arī energoresursu cenas lēciens un Covid-19 pandēmija. Par 6,5% sadārdzinājušies arī siltumsūkņi. SIA “SB”, kas ir vadošais siltumtehnikas tirgotājs Baltijā, visvairāk realizējis granulu apkures katlus, savukārt gāzes katlu īpatsvars iekārtu portfelī sarucis līdz 15%.
“Ar šā brīža dabasgāzes cenām iegādāties gāzes apkures katlu ir pašnāvība. Kāpēc turpināt atkarību no Krievijas energoresursiem, ja var izvēlēties apkures veidu, kam var izmantot vietējo produkciju – granulas, tādējādi atbalstot Latvijas ražotājus?” spriež A. Skrūskops. Viņš atzīst, ka VARAM plānotais atbalsts ir adekvāts un pilnībā pietiekams.
“Saules bateriju uzstādīšana elektrības ražošanai izmaksā aptuveni 12 tūkst. eiro, bet gaisa–ūdens siltumsūknis 6,5 līdz 11 tūkst. eiro. Savukārt granulu kamīnveida katlu cena ir daudz zemāka – 100 kvadrātmetru mājai 2150 līdz 2700 eiro, bet lielām mājam – 8 līdz 9 tūkst. eiro. Savukārt vairākas bankas šobrīd dod aizdevumu bez pirmās iemaksas un ar izdevīgiem nosacījumiem,” informē eksperts.
