Arbūzu vasara Sēlijas pusē 0
Ideja par arbūzu audzēšanu Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta zemnieku saimniecības “Laimes” īpašniecei Inetai Timšānei radās pirms pieciem gadiem – pēc LLU absolvēšanas bijusi augkopības speciāliste, bet vienmēr zinājusi, ka grib darboties “pati savā labā”. Un, tā kā ģimenē visiem ļoti garšo arbūzi, bet veikalā nopērkamie nelikās tādi kā bērnībā, sapratusi, ka jāsāk audzēt pašiem. Liels atbalsts bija no vīra, zemnieku saimniecības “Rūķi” īpašnieka, kurš noticēja idejai. Tā nu 2015. gadā ar pushektāru un 8000 stādiem sākās lielais piedzīvojums – pirmā arbūzu vasara.
Lai nenoietu greizi
Ineta stāsta, ka viens arbūzs no viena stāda ir vienmēr, bet parasti esot trīs četri. Un jārēķinās, ka katrs gads būs citāds, turklāt nedrīkst likt visas cerības tikai uz arbūzu biznesu vien.
“Esam neliela saimniecība un svarīgi nodrošināties gadījumā, ja arbūzi tomēr neieaug, tādēļ paralēli audzējam saldos zirņus, kā arī kabačus. Neiesaku nevienam koncentrēties tikai uz vienu kultūru, tāpēc jau ir nišas lietas, kur stabili var gūt ienākumus. Tagad mums katru gadu ir līdz diviem hektāriem, tas ir pietiekami daudz, lai samazinātu visus riskus, ja kaut kas noiet greizi. Šogad esam izstādījuši aptuveni 9000 stādu. Runājot par šķirnēm, pirmajā gadā tās bija apmēram 25 arbūzu šķirnes, šogad esmu izvēlējusies 12 arbūzu un sešas meloņu šķirnes. Šo gadu laikā ir bijušas gan sausas, gan mitras vasaras, kad šķirnes ir interesanti vērot. Viens no pamatkritērijiem ir veģetācijas periods, lai arbūzs paspētu nogatavoties,” stāsta Ineta.
Cimperlīga padarīšana
Jautāta, kā arbūzs “uzvedas” uz lauka – tomēr neierasta kultūra Latvijas ogu un dārzeņu saimē –, Ineta atzīst, ka tā ir samērā cimperlīga padarīšana.
“Ik gadu stādus stādām, kad salnu periods ir beidzies. Arī šogad salnu laikā dēsti sildījās siltumnīcā. Sausums un arī karstums ietekmē katru kultūraugu. Tā kā uz lauka neveicam laistīšanu, augi sausuma periodā iesakņojas pēc iespējas dziļāk, tādā veidā samazinās izkalšanas risks. Šogad vērojama arī augsta gaisa temperatūra, kas tomēr siltummīli arbūzu ir ietekmējis – veidojas mazāk sievišķo ziedu, kas samazina ražas potenciālu, kā arī augsne uz lauka ir sablietēta, ko tagad nav ieteicams rušināt, jo var traumēt arbūza stādu,” teic saimniece.
Arbūza stādam ir nepieciešams salīdzinoši liels ūdens daudzums, ko saimniecībā pagaidām nevar nodrošināt. Tomēr, izvēloties atbilstošas šķirnes pagājušajā vasarā, kur bezlietus periods bija vēl ilgstošāks nekā šogad, izdevies iegūt visaugstāko arbūzu ražu. Tikmēr laistīšanas sistēmas ierīkošana arbūziem Latvijas apstākļos tomēr ir jāizvērtē katram audzētājam pašam, uzskata Ineta.
Pārdošanas taciņa iestaigāta
Savukārt, kas attiecas uz arbūzu realizāciju, I. Timšāne atzīst, ka šeit problēmu nav – lielākoties pārdod Rīgā veikalu tīkliem, jo tad ir garantija, ka visu preci realizēs, lai gan tās būs vairumtirdzniecības cenas. Ļoti labi darbojas Daugavpils zemnieku vakara tirgus, arī tur aiziet liela daļa ražas. Tāpat saimniecībā uz vietas var iegādāties arbūzus, gribētāji braucot no tuviem un tāliem reģioniem.
Vietējā arbūza cena pērn bijusi 80 centi par vienu kilogramu. Jā, tas ir teju trīskārt vairāk nekā importa arbūziem, bet atbilstoši audzēšanas izmaksām. Un, protams, raža Latvijā nav salīdzināma ar Krievijas vai Ukrainas ražām.
“Arbūzs ir latvietim mīļš auglis, pareizāk sakot, oga, tāpēc nekad neesmu aizdomājusies par konkurenci. Dodu padomus arī citiem saimniekiem un pie mums jau arī daudzi brauc. Jo vairāk būs līdzdomātāju, jo interesantāk būs strādāt,” Tā I. Timšāne.
Būvēs arī siltumnīcas
Nākotnes ieceres “Laimēs” saistās ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu saimniecībā, kā arī tiek plānots daļu no arbūziem un melonēm audzēt augstajos plēves tuneļos. “Veidosim tādu tehnoloģiju, lai būtu iespējami mazāka atkarība no laikapstākļiem, proti, stādiem nodrošinātu tādus apstākļus, lai arbūzi ienāktos paredzamajā laikā. Kad iegadījās slapjais gads, ražas novākšanu sākām tikai septembrī, bet es ļoti vēlētos sākt vākt jau jūlija beigās. Vienlaikus jāatzīst, ka arbūzam ļoti patīk augt atklātā laukā. Augsne var būt dažāda, jo ik gadu ievērojam augu maiņu, tādēļ sanāk audzēt gan smagākās, gan smilšainākās augsnēs,” stāsta saimniece.
Sarunas noslēgumā viņa uzsver – Latvijas arbūzs ir nišas produkts, kas var būt papildnozare saimniecībām, tomēr vissvarīgāk ir novērtēt audzēšanas apstākļus, novērot klimata apstākļus saimniecībā.
“Latvijā tie ļoti atšķiras, ne visur būs iespējams izaudzēt saldo ogu. Arī mūsu novadā tas atšķiras pa pagastiem, tādēļ priecājos, ka dzīvoju tieši šajā vietā – Ilūkstes novada sirdī,” rezumē I. Timšāne.
